5 veidi stresa noturības paaugstināšanai
Efectio • 05.05.2020 • Other
Ikkatrs no mums ir dzirdējis par stresu, tā ietekmi uz veselību, un bieži vien šķiet, ka tā
klātesamība ir kļuvusi par normu ikdienas dzīvē.
Veselības eksperti stresu ir iedalījuši divās kategorijās - negatīvais stress un pozitīvais
stress. Pozitīvais darbojoties kā motivējošs stimuls izpildīt nosprausto mērķi,
piemēram, gaidot kādu patīkamu notikumu vai uzstājoties publikas priekšā. Tomēr
visbiežāk mēs redzam un izjūtam stresu ar tā negatīvo nozīmi.
Kas rada stresu?
American Psychological Association pētījumi rāda, ka mūsdienās viens no lielākajiem
stresa radītājiem ir saistīts ar darbu, darba pienākumu apjomu un spiedienu no darba
devēja. Savukārt 2018. gada Kooperatīvās ilgtspējas un atbildības institūta un pētījumu
kompānijas "Kantar TNS" veiktā pētījuma rezultāti sniedz informāciju, ka gandrīz puse
no Latvijas nodarbinātajām personām atzinuši, ka viņu darba devēji nav veikuši
pietiekami daudz darbību, lai smazinātu nevajadzīgu stresu darba vietā. [1]
Taču stresa līmenis atkarīgs ne tikai no ārējiem apstākļiem, bet arī no cilvēka spējas
pareizi reaģēt uz šiem apstākļiem, kurus citreiz pat nav iespējams ietekmēt. Patiesībā
stress sākas ar cilvēka grūtībām tikt galā ar savām emocijām un iekšējo pasauli. Ļaujot
stresam sevi pārņemt, mums draud stāvoklis, kas iespaido spēju koncentrēties un
racionāli domāt. Šādā efekta stāvoklī mēs nespējam kvalitatīvi veikt darba pienākumus
un pavadīt dienu produktīvi. Līdz ar to, mēs varam secināt, ka paši esam tie, kas ļauj
stresam sevi pārņemt, un mēs paši esam tie, kas tā klātesamību var novērst.
Ko darīt?
Ieteikumus, kurus būtu vērts ieviest dzīvē, lai mazinātu stresa negatīvo ietekmi, lielākā
daļa no mums ir dzirdējuši, bet ne katram izdodas tos praktiski pielietot. Lai izvairītos no
stresa un spētu izvērtēt pareizo uzvedību augsta stresa apstākļos, ir svarīgi sekot līdzi
savam mentālajam līdzsvaram, kā arī mācēt ieklausīties savā organismā. Mūsu
pašsajūta un pašapziņa būtiski ietekmē to, kā mēs redzam pasauli un kā mēs reaģējam
uz notikumiem.
Atslābināšanās
Pirmkārt, ir svarīgi iemācīties atslābināties un ik dienu atvēlēt laiku, kurā spētu
atslēgties no darba un pienākumiem. Tā var būt 20 minūšu ilga pastaiga, meditācija vai
jebkāda veida darbība, kas ļauj atslābināties no dienas pienākumiem un attīrīt prātu. Šo
atslābināšanās laiku vērts izmantot, lai pavērotu savas domas un izjūtas. Ja tiek izjusts
nemiers, kas saistīts ar kādiem dienas notikumiem vai pienākumiem, pavadi laiku
izvērtējot, kāpēc radusies šāda sajūta, jo tikai tā iespējams izprast sava stresa iemeslu
un noturēt to līdzsvarā.
Regulāri atvēlot laiku sevis vērošanai, tiek pilnveidota sava personība un veidojas
emocionālā inteliģence - spēja sajust un izprast savas izjūtas dažādās situācijās,
kontrolējot emocionālo stāvokli un atrodot līdzsvaru starp prātu un emocijām. Šo spēju
izkopšana ir svarīga ikvienam cilvēkam, jo tās palīdz jebkurā dzīves situācijā. Jauni
notikumi un negaidītas situācijas ir neatņemama dzīves daļa, tāpēc, ja mēs nemācēsim
kontrolēt un apzināties savu emocionālo stāvokli, ikdienas notikumi var padarīt mūsu
dzīvi ļoti stresainu, negatīvi ietekmējot dzīves kvalitāti.
Plānošana
Svarīgs priekšnoteikums, kas uzlabo dzīves kvalitāti un palīdz izvairīties no lieka stresa,
ir dienas saplānošana jau laikus. Izvērtēt prioritātes un sastādīt darāmo darbu sarakstu,
nosakot, kurus dienas pienākumus izpildīt pirmos. Ir svarīgi nošķirt darba pienākumus
no saviem ikdienas pienākumiem, tādējādi objektīvi saplānojot darba apjomu, kuru
iespējams paspēt izpildīt darba laikā, un ikdienas pienākumus, kuri jāpaveic brīvajā
laikā. Nozīmīgi ir apzināties, ka “vairāk” nenozīmē vienmēr “labāk”.
Bieži uztraucoties par pienākumiem, kuri jāpaspēj izdarīt dienas laikā, mēs sevi
pakļaujam stresam, kas var izraisīt nepārejošu trauksmes izjūtu. Tāpēc nepieciešams
izvērtēt un organizēt dienas pienākumus, vadoties pēc prioritātēm un tiem atvēlētā
laika.
Hobiji
Ārpus pienākumu plānošanas ir svarīgi arī ieplānot laiku hobijiem vai rituāliem, kas
sniedz pozitīvas emocijas. Tas ir mīts, ka hobijiem var nodoties tikai cilvēki, kuriem ir
daudz brīva laika. Tiesa, tiem, kuriem ir darba pienākumi, kas uzliek lielu atbildību,
mēdz būt grūtāk savā jau tā noslogotajā grafikā atrast laiku relaksēties vai kādu brīdi
nedarīt neko. Mūdienās daudz tiek runāts par produktivitātes veicināšanu ar smagu
darbu, ka, atvēlot laiku atpūtai vai savai sirdslietai, bieži cilvēki saskaras ar vainas
apziņu, jo mums šķiet, ka visu laiku ir kaut kas jādara.
Lai spētu koncentrēties un radītu jaunas idejas, ir nepieciešama atpūta, kurā netiek
domāts par darba lietām un uzmanība tiek koncentrēta uz kādu citu, absolūti pretēju
aktivitāti. Tāpēc būtiski ik pa laikam pievērsties sev tīkamam hobijam, jo tas ir viens no
veidiem, kā mazināt stresu, gūstot pozitīvas emocijas. Lai hobijs tev palīdzētu stresa
noturībā, svarīgi izmantot pirmo priekšnosacījumu, proti, spēt “atslēgties”, jo tas
atvieglos “pārslēgšanos” no darba laika uz laiku atpūtai un sidslietām. Hobiji ir svarīgs
dzīves kvalitātes rādītājs, kas sniedz jaunus redzeslokus un uzlabo radošumu.
Optimisms
Maldīgs ir priekšstats, ka būt pozitīvam nozīmē mūžīgi smaidīt un nepārdzīvot par to,
kas noticis citādāk nekā gaidīts. Pozitīvisms ir spēja pieņemt situāciju, kāda tā ir, un
novērtēt pieredzi, kas tiek racionāli novērtēta un ievirzīta pozitīvā gultnē. Šī īpašība nav
atdalāma no emocionālās inteliģences, kuru attīstot mēs iemācāmies dabiski kontrolēt
un izprast savas emocijas.
Ir svarīgi saprast, ka pozitīvisms ir cieši saistīts ar attieksmes mainīšanu un racionālu
situācijas izvērtēšanu - tā ir spēja atšķirt pieredzi no iznākuma. Būtiski ir pieņemt
negatīvo, izvērtēt to, saprotot cēloņus un sekas. Negatīvas situācijas ir neizbēgamas un
tās ir jāpieņem, veidojot jaunu izpratni par situāciju. Stress parasti rodas no tā, cik
subjektīvi un emocionāli mēs uztveram katru situāciju un vai spējam paskatīties uz to
objektīvi.
Fiziskas aktivitātes
Fiziskās aktivitātes ir viens no visiedarbīgākajiem veidiem kā nomierināt savu prātu.
Ķermenim fiziski nogurstot, prāts atpūšas. Iekļaujot vakara skrējienu vai jebkādu citu
aktivitāti savā dienas plānā, tiek veicināta prāta atslābināšanās un gūta enerģija.
Uzņēmuma vadībai ir noderīgi veidot kolektīvas pastaigas vai ieviest fizisko aktivitāšu
sacensību programmu, motivējot darbiniekus būt fiziski aktīvākiem ar kādu speciālu
atzinību vai balvu no uzņēmuma.
Avoti:
[1] https://incsr.eu/petijums-vairak-neka-puse-stradajoso-darba-izraisita-stresa-un-parslodzes-del-saskarusies-ar-miega-problemam/