5 padomi stresa tolerances uzlabošanai darba vidē

Ikviens ir dzirdējis par stresu un to, kā tas ietekmē mūsu veselību, un bieži vien šķiet, ka tā klātbūtne ir kļuvusi par normu ikdienas dzīvē.

Tomēr tā nav, ka stress vienmēr ir negatīvs.

Kas izraisa stresu?

Amerikas Psiholoģijas asociācijas pētījumi liecina, ka mūsdienās galvenais stresa cēlonis ir mūsu darbs – pienākumi un darba devēja spiediens. Tomēr stresa līmenis ir atkarīgs ne tikai no ārējiem apstākļiem, bet arī no cilvēka spējas atbilstoši reaģēt uz šiem apstākļiem, kas dažkārt ir ārpus viņa kontroles.

Patiesībā stress sākas ar cilvēka grūtībām tikt galā ar savām emocijām un iekšējo pasauli. Ļaujot stresam pārņemt varu, mēs riskējam ietekmēt mūsu spēju koncentrēties un racionāli domāt.

Šādā efekta stāvoklī mēs nevaram kvalitatīvi veikt savus darba pienākumus un produktīvi pavadīt dienu. Līdz ar to varam secināt, ka mēs esam tie, kas ļauj stresam gūt virsroku, un mēs esam tie, kas varam to novērst.

Ko mums vajadzētu darīt?

Lielākā daļa no mums ir dzirdējuši ieteikumus, kurus ir vērts likt lietā, lai mazinātu stresa negatīvās sekas, taču ne visiem izdodas tos īstenot praksē.

Relaksācija

Pirmkārt, ir svarīgi iemācīties atpūsties un katru dienu pavadīt laiku ārpus darba vietas. Tā var būt 20 minūšu pastaiga, meditācija vai jebkura aktivitāte, kas ļauj atpūsties no ikdienas pienākumiem un iztīrīt prātu. Šo relaksācijas laiku ir vērts izmantot, lai vērotu savas domas un sajūtas. Ja jūtaties noraizējies par dienas notikumiem vai pienākumiem, veltiet laiku, lai izvērtētu, kāpēc rodas šādas sajūtas, jo tikai jūs varat saprast sava stresa cēloni un noturēt to līdzsvarā.

Plānošana

Svarīgs priekšnoteikums, lai uzlabotu dzīves kvalitāti un izvairītos no lieka stresa, ir dienas iepriekšēja plānošana. Izvērtējiet prioritātes un izveidojiet veicamo darbu sarakstu, lai noteiktu, kuri pienākumi jāveic vispirms. Svarīgi ir nošķirt darbu un personīgos pienākumus, tādējādi objektīvi plānojot darba apjomu, ko varat veikt darba laikā, un ikdienas pienākumus, kas jāveic. Ir svarīgi saprast, ka “vairāk” ne vienmēr nozīmē “labāk”.

Hobiji

Hobiji ir svarīgs dzīves kvalitātes rādītājs un veicina radošumu. Svarīgi ir arī ieplānot laiku hobijiem vai rituāliem, kas sniedz pozitīvas emocijas ārpus darba pienākumu plānošanas. Tas ir mīts, ka hobijiem var nodoties tikai cilvēki, kuriem ir daudz brīvā laika.

Mūsdienās daudz tiek runāts par produktivitātes palielināšanu ar smagu darbu, jo cilvēki, pavadot laiku atpūšoties vai izklaidējoties, bieži jūtas vainīgi, jo šķiet, ka mums visu laiku kaut kas ir jādara.

Optimisms

Maldīgs ir uzskats, ka būt pozitīvam nozīmē mūžīgi smaidīt un nebēdāties par notikušo. Pozitīvisms ir spēja pieņemt situāciju tādu, kāda tā ir, un novērtēt pieredzi, racionāli to novērtējot un pozitīvi vērtējot. Šis atribūts nav atdalāms no emocionālās inteliģences, kas attīsta mūsu dabisko kontroli un izpratni par mūsu emocijām.

Fiziskās aktivitātes

Fiziskās aktivitātes ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā nomierināt prātu. Kad ķermenis ir fiziski noguris, prāts ir atpūties. Vakara skrējiens vai jebkuras citas aktivitātes iekļaušana savā ikdienā veicina prāta un enerģijas atslābināšanos.

Avots: https://efectio.com/en/5-tips-for-improving-stress-tolerance-in-the-work-environment-2/