7. veidi kā pārstāt būt nelaimīgam (I. daļa)

Laimīga dzīve – tā ir idille, kura raksturīgi trīs veida mērījumi:

• materiālais
• personības
• emocionālais

Citiem vārdiem to varētu raksturot, lai cilvēks būtu laimīgs, ir jāmāk sasniegt savi mērķi, saglabājot labas attiecības ar apkārtējiem cilvēkiem, saglabāt labu reputāciju, neziedojot savu iekšējo harmoniju.

Izlem, kas padodas vislabāk

Viss nemaz nav tik vienkārši kā liktos. Kā rakstīja izcils franču filozofs Alens: “Vajag gribēt būt laimīgam un censties visiem spēkiem kļūt par laimīgu cilvēku. Ja cilvēks ieņem tādu kā novērotāja pozu un gaida, kad plaši atvērtajās durvīs kādu dienu parādīsies laime, tad var sanākt tomēr gluži pretējs efekts, tajās parādīsies nelaime.” Mazāk psiholoģiskās enerģijas patēriņu no mums prasa nonākšana nelaimes apskāvienos. Toties, lai pagarinātu labklājību, nepieciešama piepūle. Cilvēku viena no galvenajām atšķirībām vienam no otra ir, cik katrs ir spējīgs justies laimīgs. Bet ir arī kopīgi faktori visiem cilvēkiem. Rodas priekšstats, kad evolūcija ir vairāk nobīdīta uz negatīvu emociju attīstību, jo tās it kā palielinot izdzīvošanas iespēju. Bailes iedvesmo bēgt vai pieņemt cīnīšanos, naids biedē pretiniekus vai sāncenšus, bēdas izsauc līdzjūtību. Lai gan daba vairāk uztraucas par mūsu izdzīvošanu, bet diemžēl mazāk rūpējas par dzīves kvalitāti. Pozitīvas emocijas vairāk vai mazāk tomēr ir vienveidīgas, bet tās ir mazāk noturīgas un prasa vairāk psiholoģiskās enerģijas.

Neatstāj pārāk daudz vietas nelaimēm!

Tā kā negatīvās emocijas rodas tikai laiku pa laikam, ilgst neilgu brīdi un ne pārāk stipri sagrauj mūsu ikdienas dzīvi, varētu sagaidīt, kad tomēr tās pāries pašas no sevis. Ļaujot vaļu negatīvām emocijām, mēs tās vēl jo vairāk pagarinām. Agrāk cilvēki ticēja žēlabām: piemēram, ja pažēloties kādam, tad var atvieglot savas ciešanas. Bet patiesībā biezi vien tāpat gadās otrādi: patstāvīgas un bezatbildīgas žēlabas var padarīt cilvēku, kurš žēlojas, par dzīves apstākļu upuri. Bet nelaime pati sevi baro, jo vairāk mēs tai padodamies, jo ilgāk tā ilgst. Un vēl piedevām, ja mēs nonākam nelaimes rokās, tad atraidošu emociju laikā ierobežojumi pakāpeniski pāraug uzstājīgā negatīvā pasaules uztverē. Un visbeidzot mēs tādā veidā apgādājam sevi ar negatīvu emociju atgriešanos. Sen zināms, kad depresijas laikā rodas daudz recidīvu un skumjam noskaņojuma mēdz būt tendence atgriezties.

Rūpējies par sevi it īpaši brīžos, kad lietas neiet kā vēlētos

Vēl viena banalitāte? Diemžēl reālajā dzīvē tūkstošiem cilvēku to atraida ar savu uzvedību. Vairums cietēju no bailīguma un depresijas vienalga rīkojas pretēji. Ar ko tad viņi sev nodara sliktu?! Ar to kad izlaižas paši (pārstāj tikties ar draugiem, pamet novārtā savus hobijus utt.) un jo grūtāk viņiem kļūst atkal savākties. Rodas tāds kā noslēgts aplis. Nodarboties ar sev mīļu nodarbi, kad pašam ir problēmas, nav pats labākais risinājums, jo cilvēks zaudē vēlmi. Lai gan populāri darbi liecina, kad šo vēlmi vajag atmodināt, pieliekot visas pūles (gluži kā gadījumā ar noslāpušu motoru, kuru atkal no jauna vajag iedarbināt). Tikai nevajag maldīties attiecībā uz gala mērķi, kad mums klājas slikti, patīkamu nodarbju uzdevums noslēdzas ar to, nevis lai padarītu mūs laimīgus, bet gan, lai neļautu nelaimei mūsos iesēsties vēl dziļāk un paplašināties.

Centies izbēgt no perfekcionisma un netiekties pēc laimes, lai arī ko tas nemaksātu

Savās pārdomās par laimi, Gustavs Flobērs rakstīja: “Vai tu jebkad esi aizdomājies, cik daudz asaru tika izraudāts šī šausmīgā vārda dēļ? Bez tā mums būtu vieglāk dzīvot un mierīgāk gulēt.” Rakstnieku domas nav jāizprot burtiski, tomēr tās mudina aizdomāties. Laimes meklējumiem nav jākļūst par uzbāzīgu stāvokli, bet tiesības katram cilvēkam būt laimīgam nedrīkst kļūt par tādu kā pienākumu būt laimīgam, lai ar ko tas nemaksātu. Starp citu, sajūta būt nelaimīgam, kura ir cilvēces eksistences neatņemama sastāvdaļa, var tomēr dažreiz būt noderīga. Tā liek mums aizdomāties par to, vai mēs dzīvojam pareizi, vai arī mudina mūs palūkoties acīs nepatīkamām patiesībām. Mēs diemžēl nevaram izbēgt no satikšanās ar nelaimēm, bet tomēr mūsu spēkos ir pārstāt baidīties un gūt sava veida labumu.

Avots: vumi.wordpress.com