Centrālā vēlēšanu komisija ir pastāvīga un vēlēta valsts  institūcija, kuras pienākumos ietilpst Saeimas, Eiropas Parlamenta, pašvaldību vēlēšanu, kā arī tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu sagatavošana un vadīšana. 

Centrālās vēlēšanu komisijas darbību regulē likums “Par Centrālo vēlēšanu komisiju”, taču daudzi tās pienākumi atrodami arī Saeimas vēlēšanu likumā, Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā, Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā, likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”, Vēlētāju reģistra likumā un Republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā.

Nozīmīgākie Centrālās vēlēšanu komisijas pienākumi ir: 

nodrošināt Saeimas vēlēšanu likuma, Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma, Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma un likuma "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" vienveidīgu un pareizu piemērošanu un kontrolēt šo likumu precīzu izpildi;

informēt un izglītot vēlētājus un Latvijas iedzīvotājus par vēlēšanu, tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu kārtību un norisi;

pieņemt lēmumus, izdot rīkojumus un izstrādāt instrukcijas vēlēšanu, tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu sagatavošanai un norisei;

noteikt valsts piešķirto naudas līdzekļu sadalījumu vietējām vēlēšanu komisijām;

koordinēt un vadīt vietējo vēlēšanu komisiju darbu;

veikt vietējo vēlēšanu komisiju locekļu apmācību;

izstrādāt priekšlikumus vēlēšanu, tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu normatīvo aktu pilnveidošanai;

apkopot vēlēšanu rezultātus un publicēt tos atsevišķā izdevumā;

izskatīt saņemtās sūdzības par vēlēšanu, tautas nobalsošanu, likuma ierosināšanu sagatavošanu un norisi;

izskatīt un atcelt citu vēlēšanu komisiju nelikumīgus lēmumus.

Centrālās vēlēšanu komisijas sastāvā ir deviņi locekļi, no kuriem priekšsēdētāju un septiņus locekļus ievēl Saeima, bet vienu locekli no tiesnešu vidus – Augstākā tiesa savā plēnumā. Centrālās vēlēšanu komisijas pilnvaru termiņš ir četri gadi, un kārtējām Centrālās vēlēšanu komisijas vēlēšanām jānotiek ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc  jaunās Saeimas sanākšanas.

Pirmā Centrālā vēlēšanu komisija pēc Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas tika izveidota 1992.gada 8.decembrī. Pirmais Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs bija Atis Kramiņš. Taču par Centrālās vēlēšanu komisijas dibināšanas dienu var uzskatīt arī 1922.gada 20.jūliju, kad par Centrālās vēlēšanu komisijas izveidošanu 1.Saeimas vēlēšanu sarīkošanai “Valdības Vēstnesī” paziņoja tā laika parlaments - Satversmes Sapulce.