Ko mums nodara negatīva kritika? (I.daļa)

Vai tu esi kādreiz kādu kritizējis?
Kritizēt draugu, kolēģi vai pat kādu, ko nemaz tik labi nezini, liekas pavisam vienkārši. Mēs bieži vien spriežam par otra kļūdām, kamēr neesam ievērojuši paši savējās.

Kritika baro EGO
Kad kādu kritizējam, mēs būtībā šo cilvēku nosodam un, nosodot otru, mēs automātiski liekam sev justies pārākiem. Šo procesu parasti vada mūsu ego, taču, kur ir ego, tur vienmēr ir arī vilšanās.

Rodas jautājums, kāpēc mums ir tik liela vajadzība justies pārākiem par citiem un būt pirmajā vietā? Visi veiksmīgi cilvēki, kuri dzīvē ir satikti, sevī apkopo vienu ļoti svarīgu rakstura iezīmi, un tā ir pazemība. Nedomājiet, ka pazemība ir kalpošana vai savu domu noklusēšana. Tā nav. Pazemība ir īpašība, kas parāda, ka cilvēks otru ciena un nesoda. Šiem veiksmīgajiem cilvēkiem nav vajadzība kritizēt citus, lai justos pārāki, jo viņi jau jūtas pārliecināti paši par sevi un savām spējām.

Ko tu panāc ar kritiku?
Reizēm šķiet, ka ir tik vienkārši skatīties uz citiem un spriest par viņu dzīvē pieļautajām kļūdām, bet, patiesībā, ko tas dod? Tas jūs kaut kādā veidā attīsta un veicina personības izaugsmi? Tieši tā – nē! Tas nedod neko, kā tikai biezas kaļķa nogulsnes pašu organismā.

Pasaulē patiešām ir cilvēki, kuriem ir ļoti negatīvas personības puses, dažādas atkarības un neizskaidrojami rīcību modeļi, bet kā nosodīšana palīdz?

Vai mēs vispār varam kritizēt, nezinot visu stāstu?
Visbiežāk ir tā, ka kādu kritizējam, pat nezinot stāstu līdz galam. Mēs, patiesībā, nezinām, kāpēc cilvēks šādi rīkojās, kāda bērnības trauma to var būt veicinājusi un ka tajā varbūt ir iesaistīti vēl citi faktori. Tātad, būtībā mēs nosodam cilvēku, kaut gan informācija ir pavisam niecīga.

Šī iemesla pēc, labāk ir nenosodīt cilvēkus vispār, bet tā vietā piedāvāt palīdzību vai vienkārši ciet klusu un strādā pats pie savas dzīves.

Avots: www.motivation.lv