Mūžu dzīvo, mūžu mācies. Veidi, kā stiprināt smadzenes. (II.daļa)
Prakse.lv • 24.10.2024 • Other
Esam apkopojušas zinātnieku pētījumos pierādītos ieteikumus, kas palīdz uzlabot smadzeņu darbību. Izlasām, liekam aiz auss un ķeramies klāt savu smadzeņu trenēšanai!
Fiziskās aktivitātes uzlabo atmiņu
Domājams, tas tev nav pārsteigums – smadzenes labāk jūtas ķermenī, kas tiek trenēts arī fiziski. Ne jau velti ir teiciens- veselā miesā, vesels gars. Ir pierādīts, ka fiziskās aktivitātes palielina hipokampusu – mūsu galvas smadzeņu centrālo daļu, kas atbildīga par atmiņu. Skrienot, peldot, vingrojot utt. palielinās kapilāru daudzums šajā smadzeņu reģionā un tas veicina smadzeņu šūnu augšanu.Turklāt fiziskās aktivitātes palielina skābekļa devu, ko saņem tavas smadzenes, tādā veidā tās pasargājot un mazinot risku iegūt dažādas slimības, kas var izraisīt atmiņas zudumu.
Miegs! Tu atpūties, smadzenes strādā
Ja esi liegusi savam organismam pietiekamu atpūtu un miegu, arī tavas smadzenes nespēj darboties pilnā kapacitātē. Miega trūkums spēcīgi ietekmē tādas prasmes kā radošumu, problēmu risināšanu, kritisko domāšanu. Miegs ir vitāli nepieciešams mācību un atmiņu veidošanās procesā. Tieši dziļākajās miega fāzēs notiek informācijas, atmiņu apstrāde. Šo procesu var salīdzināt ar tavu e-pastu: dienas laikā tavas smadzenes tiek pārpludinātas ar jaunu informāciju, gluži kā tavs e-pasts ar jaunām vēstulēm. Miega laikā smadzenes “šīs vēstules” apstrādā, sašķiro un noglabā, radot vietu jaunai informācijai. Ja neatvēli pietiekoši daudz laika miegam, tavas smadzenes var “uzkārties” līdzīgi kā pārpildīts e-pasts.Šo vajadzētu likt aiz auss eksāmenu, diplomdarbu vai projektu rakstīšanas, vai citu intelektuāli daudz prasošu aktivitāšu laikā – maza snauda jeb diendusa, kaut vai 15 minūtes vai pusstunda, nebūs laika izniekošana, gluži pretēji- tā palīdzēs smadzenēm sakārtoties un ar jaunu spēku varēsi atsākt mācīties vai rakstīt.
Draugi, smiekli un socializēšanās
Cilvēki ir sociālas būtnes, mēs neesam radīti, lai dzīvotu izolācijā. Un tas mums jāņem vērā arī emocionālās un smadzeņu veselības aspektā. Sazināšanās, komunicēšana ar citiem cilvēkiem - tas ir viens no labākajiem smadzeņu treniņiem. Pierādīts, ka cilvēki, kuriem ir ļoti aktīva sociālā dzīve, vecumdienās krietni mazāk cieš no atmiņas traucējumiem.
Ļoti būtiska ir arī emocionālā tuvība, pieķeršanās. Starp citu, par labu draugu var kļūt arī suns, kurš ne vien uzklausa, bet pat aktīvi komunicē ar savu saimnieku un sagādā tam pozitīvas emocijas.
Pozitīvas emocijas un smiekli patiešām ir labākās zāles, arī smadzenēm. Smiešanās pozitīvi ietekmē vairākus smadzeņu rajonus, veicinot to darbības uzlabošanos un ļaujot cilvēkiem domāt daudz plašākā mērogā un komunicēt brīvāk.
Stress - smadzeņu ienaidnieks nr.1
Ilgstoša atrašānās stresa stāvoklī (kas nozīmē, ka tavas smadzenes pastāvīgi tiek pakļautas stresa hormona kortizola iedarbībai) ļoti kaitē tavām smadzenēm un izraisa neironu bojāeju. Īsāk sakot- stress nogalina smadzeņu šūnas. Turklāt hronisks stress bojā arī hipokampusu- reģionu, kas atbild par jaunu atmiņu veidošanos un veco atmiņu uzglabāšanu.
Cīņā ar stresu var līdzēt meditācija. Meditācija izstrādā īstus brīnumus ar smadzenēm- uzlabo koncentrēšanās, domāšanas un mācīšanās spējas, radošumu. Regulāri meditējošo cilvēku smadzenēs īpaši attīstīts reģions, kas atbildīgs par prieka sajūtām un mieru.
Ēd to, kas garšo arī tavām smadzenēm
Tāpat kā tavam ķermenim ir nepieciešama “degviela”, lai tas darbotos, arī smadzenes ir jāpabaro.
Lieto uzturā smadzenēm draudzīgos pārtikas produktus – bagātus ar vitamīnu B 12, antioksidantiem un neaizvietojamām taukskābēm. Piemēram, pilngraudu putras, augļus un dārzeņus, īpaši - banānus, kāļus, tomātus, mellenes, Briseles kāpostus un ābolus, “labos taukus” – olīveļļu, riekstus un zivis. Taču tikpat svarīgi, kā tas, ko tu ēd, ir arī tas, ko tu neēd.
Pētījumi ir pierādījuši saikni starp piesātināto taukskābju lietošanu uzturā un demences vai atmiņas vājuma iegūšanas risku. Tādēļ, īpaši dzīves otrajā pusē, ieteicams izvairīties no pilnpiena, sviesta, siera, krējuma, sarkanās gaļas un citiem piesātināto taukskābju produktiem. Tā vietā biežāk ēd dārzeņus un zaļās salātlapas, kas bagātīgi satur antioksidantus un pasargās tavas smadzeņu šūnas no bojājumiem. Un, runājot par uzturu, atceries, ka alkohols ir ļoti, ļoti jāierobežo. Alkohols ir smadzeņu šūnu ienaidnieks –tas burtiski nogalina neironus. Tomēr viena glāze sarkanvīna dienā var pat uzlabot atmiņu un smadzeņu darbību.
Arī liekais svars padara smadzenes vājākas
Liekas neticami, ka brīdī, kad svari rāda arvien pieaugošāku ciparu, kaut kas tavā ķermenī kļūst arī mazāks. Taču diemžēl tā ir- liekais svars var reāli samazināt tavu smadzeņu izmēru. Pētījumi ir pierādījuši, ka cilvēkiem ar lieko svaru ir vidēji par 4 % mazāks smadzeņu tīklojums nekā cilvēkiem ar optimālu svaru. Turklāt izteikti apaļo cilvēku smadzeņu neironu tīklojuma zudums bija tik izteikts, ka viņu smadzenes izskatījās par 16 gadiem vecākas nekā tievākiem cilvēkiem.
Jo vairāk kaloriju mēs uzņemam, jo vairāk tauku mēs uzņemam, jo vairāk kaitējam savām smadzenēm. Tauki aizsprosto artērijas, kas baro mūsu smadzeņu šūnas, un tās kļūst vājākas un vājākas. Šis process var atstāt spēcīgu ietekmi uz mūsu atmiņu, garastāvokli, kustību un runas spējām u.c. aktivitātēm.
Avots: www.sievietespasaule.lv