Sastopamākās profesijas

• instrumentālists
• vokālists
• komponists
• diriģents
• kormeistars
• mūzikas teorētiķis
• muzikologs

Izglītība

Lai varētu kļūt par profesionālu mūziķi, ir jāiziet diezgan ilgs apmācības ceļš. Mācīties mūziku ir jāsāk jau bērnībā, papildus vidusskolai apmeklējot mūzikas skolu un apgūstot kādu mūzikas instrumentu. Vēlāk mācības var turpināt profesionālās mūzikas vidusskolās, kurās mācības ilgst 3-4 gadus. Pēc vidusskolas topošie mūziķi 4 gadu laikā var iegūt arī augstāko muzikālu izglītību.

Studiju priekšmeti

Mūzikas izglītības iestāžu mācību priekšmeti ir muzikoloģija, mūzikas teorija, mūzikas vēsture, diriģēšana, spēlēšana ansamblī, dziedāšanas prasme, kora dziedāšana, kā arī dažādu instrumentu spēlēšana. Mūzika ir joma, kas izpildītāju nekad neierobežo un nemitīgi attīstās, tāpēc to var mācīties visu mūžu.

Vispārējās nepieciešamās prasmes

Lai veiksmīgi darbotos mūzikas sfērā, topošajam māksliniekam noteikti jābūt talantīgam savā specialitātē. Pārsvarā mūzikas talants (vai tā trūkums) atklājas jau bērnībā. Visiem mūzikas jomas speciālistiem jābūt apveltītiem ar lielu pacietību un gribasspēku, jo par lietpratēju var kļūt, tikai ieguldot ļoti daudz enerģijas un laika. Dažkārt, lai gūtu ievērojamus panākumus, savu specializāciju, piemēram, dziedāšanas prasmi, instrumentu spēli, komponēšanu, ansambļa vai kora vadību nākas apgūt visa mūža garumā.

Profesionālā darbība

Mūziķa profesija var būt dzīvesveids tādiem cilvēku, kuriem ir augsti attīstīta mākslinieciskā izjūta un mūzikas joma ir sirdslieta. Mūziķi, komponisti, kormeistari, mūzikas teorētiķi un muzikologi strādā valsts līmeņa mūzikas ansambļos un koros. Viņi var strādāt arī mūzikas mācību iestādēs par pasniedzējiem vai darboties kā pašnodarbinātas personas. Liela daļa speciālistu izmanto iespēju ceļot un piedalās dažādos mūzikas pasākumos, piemēram, kora svētkos, pieredzes apmaiņu pasākumos, festivālos, konkursos u.c.

Profesionālās darbības pamatuzdevumi

Instrumentālists spēlē kādu mūzikas instrumentu solo vai orķestrī. Arī vokālists var darboties vai nu kā solists vai dziedāt vokālajā kolektīvā vai mūzikas grupā. Šie mākslinieki specializējas klasiskās vai modernās mūzikas izpildīšanā. Mūziķi var uzstāties uz skatuves, radio, televīzijā, dažādos muzikālos uzvedumos, spēlējot savu un citu izpildītāju skaņdarbus.

Komponists rada mūzikas darbus, adaptē vai aranžē mūziku attiecīgajām instrumentu grupām un instrumentiem..

Diriģents un kormeistars diriģē dažādus vokālus un instrumentālus skaņdarbus, veicina kolektīva saliedētību un sadarbību, bez kuras nav iespējama harmoniska skaņdarba izpilde.

Mūzikas teorētiķis un muzikologs pēta mūzikas attīstības procesus pagātnē un mūsdienās, seko jaunām tendencēm, kā arī cenšas teoretizēt jaunās muzikālās metodes.

Atalgojums

Mūzikas mākslinieku alga svārstās no 100 līdz 2000 latiem un vairāk. Atalgojums ir atkarīgs no mūziķa popularitātes, uzstāšanas biežuma, kā arī no noslēgto līgumu nosacījumiem. Mūzikas teorētiķa un muzikologa atalgojums ir 200-400 lati.

Īpaši faktori, kas raksturo darba vidi

Mūziķiem bieži vien ir iespēja dziedāt vai spēlēt dažādos korporatīvos pasākumos, kāzās, valsts līmeņa sarīkojumos, pieņemšanās, ko rīko augsti stāvošas amatpersonas utml. Viņi var gūt lielus panākumus un kļūt sabiedrībā populāri. Tomēr jāsaka, ka mūziķu darbs nebūt nav viegls, jo darba laiks nav normēts, jāspēlē arī naktīs un dažkārt jāveic vairāki koncertu izbraukumi vienā vakarā. Tā kā komponisti pārsvarā darbojas kā pašnodarbinātas personas, viņiem nav noteikta darba grafika. Mūzikas teorētiķi un muzikologi parasti strādā 40 stundas nedēļā.

Komentārs

Kaspars Bērziņš, neatkarīgais mūzikas producents:

“Pašlaik Latvijā var nosaukt apmērām piecus mūziķus, kas patiešām veiksmīgi darbojas vietējā mūzikas tirgū (tas ir, naudu dzīvošanai pelna tikai uz savas muzikālās darbības rēķina). Diemžēl jāsaka, ka, tā kā Latvijā ir salīdzinoši maz iedzīvotāju, arī mūzikas tirgus ir ārkārtīgi ierobežots, līdz ar to iespējas pelnīt lielu naudu, darbojoties mūzikas jomā, nav pārāk lielas: 95% mūziķu pārsvarā strādā kādā citā sfērā, mūziku atstājot vaļaspriekam. Kā vēl vienu negatīvu faktoru, kas būtiski ierobežo mūziķu ienākumus, jāmin nelegālo mūzikas resursu plašu izplatību, kas ļauj cilvēkiem klausīties dziesmas, nemaksājot par to ne santīma.”

Padoms sagatavots, izmantojot Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūras grāmatu "Profesiju aprakstu katalogs" (2007)