Jurisprudence ir tā joma, par kuru kaut ko ir dzirdējis teju ikviens. To apvij priekšstati, stereotipi un neskaitāmas anekdotes. Gadiem ilgi tā ir bijusi viena no populārākajām nozarēm, kurā studēt. Taču ko mēs patiesībā par to zinām? Šis raksts sniegs Tev īsu ieskatu juridiskajā izglītībā un nozarē.

Ar ko sākt?

Populārākais variants ir tiesību zinātnes bakalaura studijas. Tās pabeidzot, tiek iegūts sociālo zinātņu bakalaurs tiesību zinātnē. Bakalaura studijas ir vispārīgas, tajās tiek apgūti ļoti dažādi priekšmeti, piemēram, civiltiesības, krimināltiesības, tiesību teorija, darba tiesības. Pēc bakalaura studijām jāturpina studijas tiesību zinātņu maģistrantūrā, pretējā gadījumā karjeras iespējas ir visai ierobežotas. Maģistrantūrā notiek specializēšanās, piemēram, civiltiesiskajās vai valststiesību un administratīvajās zinātnēs. Studiju laikā iespējams doties arī apmaiņas programmās, piedalīties konferencēs un semināros. Latvijā ir vairākas augstskolas, kurās var apgūt tiesību zinātnes. Pazīstamākās no tām ir Latvijas Universitāte un Latvijas Policijas akadēmija (kuras nākotne gan šobrīd ir visai neskaidra). Nepieciešamie centralizētie eksāmeni: latviešu valoda un literatūra, svešvaloda (angļu, vācu, franču), vēsture.

Beidzot studijas, tiek iegūta noteikta kvalifikācija (bakalauriem - jurista palīga, maģistriem - jurista). Maldīgs ir pieņēmums, ka juridisko izglītību ieguvušais ir speciālists visās jomās. Reizēm cilvēki to nesaprot. Te vietā ir LU lektores Modrītes Vucānes savulaik teiktais: „Ja tev sāp zobs, vai tad tu iesi pie ginekologa?" Tas nozīmē, ka cilvēks, kurš specializējies civiltiesībās, var nezināt komerctiesību nianses. Tāpat kļūdains ir uzskats, ka juristam likumi ir jāzina no galvas. Juristam jāzina, kuros likumos atrast vajadzīgo lietu, kā arī jāseko līdzi izmaiņām tajos.

Karjeras iespējas

Juridiskā sfēra piedāvā plašas karjeras iespējas: var strādāt, piemēram, juridiskajos birojos, bankās, tiesās, valsts iestādēs. Savs jurists ir teju katram uzņēmumam, lai arī kurā jomā tas darbotos. Juridiskā izglītība noder arī pašam, piemēram, slēdzot dažādus līgumus, piesakot prasību tiesā.

Tiesību zinātņu programmu absolventu vidū ir, piemēram, Valsts prezidenta padomniece juridiskajos jautājumos Inese Lībiņa-Egner, Valsts prezidenta padomniece likumdošanas jautājumos Sandra Kukule, Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, bijušais Ārlietu ministrs Valdis Birkavs.

Darba iespējas ir gan Latvijā, gan ārzemēs. Vienīgi jāņem vērā, ka tiesību sistēmas dažādās valstīs atšķiras. Rietumvalstīs izmanto divas no tām: kontinentālās Eiropas un anglosakšu. Latvijā izmanto pirmo no minētajām, savukārt tādās valstīs kā ASV un Lielbritānija - anglosakšu. Ar ko tās atšķiras? Galvenā atšķirība ir tāda, ka kontinentālajā tiesību sistēmā galvenais ir likums, savukārt anglosakšu - precedents. Piemēram, izskatot lietu par zādzību no veikala un nosakot sodu, tiesnesis Latvijā sameklēs atbilstošu likuma pantu, savukārt tiesnesis Anglijā - līdzīgu gadījumu un vadīsies no tā. Tāpat jāņem vērā, ka anglosakšu tiesībās līgumi ir daudz plašāki, tajos atrunātas teju visas iespējamās situācijas (piemērs - licences, kuras jāizlasa un jāakceptē, instalējot datorā kādu programmu).

Jurisprudence tagad

Ja runājam konkrēti par šo brīdi, tad iespēju ir palicis mazāk. Vēl ne tik sen darba piedāvājumu juristu palīgiem bija diezgan daudz, taču tagad darba meklēšanas portālos reizēm parādās kādi 2-3. Tas, protams, nozīmē arī konkurences palielināšanos. Nedaudz labāka situācija ir juristiem. Taču situācija ir interesanta: no vienas puses, arī juridiskajā nozarē vērojama sašaurināšanās, no otras puses - pieaug to gadījumu skaits, kuros cilvēkiem nepieciešama juridiskā palīdzība, piemēram, mēģinot mainīt līgumu ar banku par hipotekāro kredītu, rodoties nesaskaņām ar darba devēju. Jurista palīdzība noder arī parakstot dažādus līgumus. Jo dažkārt tie ir tā sastādīti, ka tiešām nepieciešama palīdzība no malas, lai saprastu, kas tajos rakstīts.

Prasības

Nereti juristi tiek uzskatīti par sausiņiem. Ko lai saka - joma ir ļoti nopietna un atbildīga, jo jurists, tāpat kā ārsts, strādā ar cilvēku dzīvēm un kļūdu gadījumā sekas ir ļoti nopietnas. Tas uzliek savu zīmogu. Profesija ierobežo, jādomā, par to, kā sevi pasniegt un no kādas rīcības atturēties. Liela nozīme ir arī reputācijai. Tāpat pastāv noteikti kanoni ārējam izskatam - juristi ģērbjas lietišķajā stilā. Valodu zināšanas ir obligātas - tās noderēs, gan strādājot, gan studiju laikā. Mācību materiālu svešvalodās ir krietni vairāk nekā latviešu valodā. Angļu valoda ir pats minimums. Latvijas juristiem ļoti vēlama ir vācu valoda, jo daudz ko esam aizguvuši no Vācijas. Starpkaru Latvijā daudzi juristi prata arī franču valodu. Noderēs arī krievu valodas zināšanas.

Juridiskā sfēra ir nozare, kura atrodas nepārtrauktā attīstībā. Darbs tajā nozīmē arī sekošanu līdzi notikumiem Latvijā un pasaulē, ieskaitot tos, kuri nav tieši saistīti ar šo jomu. Likumos tiek veiktas izmaiņas, rodas jauni likumi, jaunas situācijas. Ir jāpiedalās konferencēs, semināros, jāpublicē darbi - jurista darbs nozīmē mūžizglītību.

Viedoklis

Tiesībsarga biroja Labas pārvaldības departamenta direktors, Publisko tiesību institūta direktors Arvīds Dravnieks:

"Juridiskās profesijas ir dažādas, tieši tāpat kā, piemēram, ārstiem. Taču katrā no tām vajadzīgs godīgums un atbildības sajūta. Par konkrētās juridiskās profesijas jeb specializācijas izvēli vēlams spriest pēc otrā vai trešā kursa. Jurista palīga kvalifikāciju var iegūt divu gadu studijās koledžā. Ja vēlaties strādāt kādā no klasiskajām juristu profesijām ar diviem vai trim gadiem nepietiks, nāksies studēt arī maģistrantūrā vēl pusotru vai divus gadus. Studijām ārzemēs viss pašu rokās, vēlams iesaistīties kādā apmaiņas programmā un pamēģināt studenta dzīvi citā valstī, protams, jāzina valoda, ja ir vēlme arī veidot karjeru citā valstī, tad kā jau "viesspēlētājam", ir jābūt acīmredzami labākam. Specializācija cilvēktiesībās mūsdienās grūti iedomājama bez franču valodas, valsts tiesībās priekšroka būtu vācu mēlei, jo atrodamies Vācijas tiesību telpā; ja interesē komerctiesības, jāzina vismaz angļu valoda. Valoda ir jurista galvenais instruments - digitālajā laikmetā tā kļūst aizvien seklāka."

Izdari savu izvēli!

Studiju programmas un līdz ar to nākamās profesijas izvēle jaunietim var būt grūts process. Uzsākot studijas, var sākt mocīt šaubas, vai izdarīta pareiza izvēle, pat tad, ja līdz šim tā bijusi pavisam skaidra. Pa galvu var maisīties dažādas domas, tostarp: "Ko es te vispār daru? Esmu kļūdījies!" Tās var pāriet un var arī nepāriet (ja tik tiešām gadījies kļūdīties). Šāda situācija nav nekas ārkārtējs. Studiju vide un process jaunajiem studentiem ir kas pavisam jauns. Paies pāris nedēļas un šaubas pazudīs. Runājot par karjeras iespējām un juridisko profesiju nākotni - tā tomēr ir stabila sfēra, kura savu aktualitāti nezaudēs. Vismaz tik ilgi, līdz visā pasaulē neiestāsies laiks, kad mutiska vienošanās un solījums būs svēts un cilvēkiem vairs nevajadzēs dažādus līgumus un garantijas saistību izpildei. Šobrīd, ekonomiskās krīzes, vai kā tagad pieklājīgi teikt - dižķibeles - laikā skats uz dzīvu un iespējām var būt šaurāks, taču šeit der atcerēties reiz ekonomikas stundās mācīto. Ekonomika attīstās pa cikliem un katrai lejupslīdei seko augšupeja. Tādēļ, ja jūti, ka vēlies savu dzīvi saistīt ar juridisko sfēru, nebaidies un pievienojies tiesību zinātnes studentu rindām!