Mārketings un reklāma kā studiju programmas Latvijas augstskolās ir ienākušas salīdzinoši nesen, taču jau iekarojušas milzīgu popularitāti studentu vidū. Šīs jomas asociējas ar radošu, dinamisku darbu, kurā var daudz nopelnīt, nepieliekot lielas pūles. Latvijā mārketingā un reklāmā rodas jaunas studiju programmas un studentu kļūst aizvien vairāk. Taču vai realitāte atbilst priekšstatam par šīm jomām? Un vai tās spēs izdzīvot arī krīzes laikā?

Mārketings un reklāma - kas tas ir?

Reklāma un mārketings- tie ir divi jēdzieni, kuru nozīme bieži tiek jaukta, vai arī tie tiek lietoti kā sinonīmi. Patiesībā mārketings ir daudz plašāka nozare par reklāmu, kas sevī ietver visus procesus, kas tiek veikti ar mērķi panākt, lai klienti vēlētos izmantot tieši konkrēta uzņēmuma pakalpojumus vai preces. Reklāma ir tikai viena, taču svarīga daļa no mārketinga procesiem, kurā tiek izstrādāts noteiktai sabiedrības daļai domāts ziņojums. Tieši reklāma parasti sastāda vislielāko daļu mārketinga izmaksu. Lai gan mārketings un reklāma nav viens un tas pats, šīs lietas Latvijā līdzekļu taupīšanas nolūkos mazos un vidējos uzņēmumos bieži tiek apvienotas. Tādā veidā reklāmas speciālisti bieži vien nodarbojas arī ar mārketingu, un otrādi.

Latvijā ir daudzas reklāmas un mārketinga aģentūras, taču nereti reklāmas un mārketinga pakalpojumus piedāvā arī sabiedrisko attiecību aģentūras un mediju aģentūras. Kopumā aģentūru skaits Latvijā, kas darbojas šajā jomā, sasniedz vairākus simtus, tai skaitā ir arī tādu starptautiski pazīstamu aģentūru daļas kā „Metro Leo Burnett" un „McCann Erickson".

Kā krīze ietekmē mārketingu un reklāmu?

Šobrīd mārketings un reklāma, tāpat kā citas nozares, cieš no ekonomiskās krīzes. Krīze mārketingā un reklāmā ir cieši saistīta ar to, ka šai laikā liela daļa uzņēmumu samazina savus tēriņus. Brīdī, kad tiek domāts par to, lai uzņēmumi izdzīvotu, daļa izvēlas pilnībā atteikties no reklāmas izdevumiem. „Best Marketing" šī gada aprīlī veiktā aptauja liecina, ka 82 % vietējo uzņēmumu mārketingu budžeti šogad ir samazināti. Tomēr vietējie uzņēmumi plāno palielināt digitālā mārketinga budžetu, īpašu uzmanību veltot savas mājas lapas izstrādei, jo digitālā mārketinga pasākumi prasa mazākus budžeta līdzekļus.

Reklāmas apjomi samazinājušies arī ārvalstīs. Piemēram, ASV „Association of National Advertisers" veiktais pētījums liecina, ka 93 % uzņēmumu plāno samazināt savus reklāmas izdevumus jau tuvākajā nākotnē. „Association of National Advertisers" prezidents uzskata, ka reklāmas/mārketinga jomai 2009. gadā klāsies ļoti slikti un ir grūti prognozēt, kad sagaidāmas kādas pozitīvas izmaiņas. Tomēr viņš uzskata, ka pirmās pozitīvās pārmaiņas varētu notikt 2010. gada vidū. Aģentūra „Reuters" ziņo, ka par mārketinga budžeta samazinājumiem domā pat tādi lielie uzņēmumi kā „Nike".

Līdzīgi krīze ietekmē reklāmas un mārketinga uzņēmumus Apvienotajā karalistē. Šo industriju pētnieki Apvienotajā karalistē uzskata, ka izdzīvos stiprākie tirgus dalībnieki un notiks reklāmas veidotāju pārorientācija uz digitālajiem medijiem. Arī tur pozitīvas izmaiņas tiek prognozētas 2010. gadā, bet turpmākie mēneši tiek raksturoti kā smagi.

Arī vācu interneta portāls just4business ziņo, ka visstabilākā situācijā Vācijā šobrīd ir online reklāmas jomā. Tajā vērojama pat neliela izaugsme, tomēr izaugsmes tempi, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir mazinājušies.

Var secināt, ka reklāmas un mārketinga jomā neklājas viegli visā pasaulē. Tomēr, ja citur pasaulē krīzei beigas prognozē nākamgad, par Latvijas nākotni skaidrības nav. Tāpat pluss darbam šajās sfērās ārzemēs ir lielais atalgojums (Amerikā reklāmas menedžeri pelna vidēji 59 000 $ gadā, Apvienotajā Karalistē- £ 31 000) un iespēja darbu atrast tieši tajā reklāmas un mārketinga nišā, kas Tevi interesē.

Jaunieši par darbu mārketingā un reklāmā Latvijā

Paši mārketingā un reklāmā strādājošie jaunieši par savu pieredzi izsakās dažādi. Katrīna (22), kas reklāmas nozarē darbojas četrus gadus, uzskata, ka pats negatīvākais šobrīd ir sarukums. Viņa izsakās, ka visus šos gadus darbojusies kā klientu meklētājs, taču labprātāk vēlētos darboties ideju ģenerēšanā un izstrādē: "Ir ļoti daudz reklāmas aģentūru, kas prasa tikai klientu piesaisti, par ko arī tiek maksāts, bet tie ir uzņēmumi bez savas darbības koncepcijas, kur darbiniekiem jāsarūpē labumiņš. Domāju, ka tādi uzņēmumi nav ilgdzīvotspējīgi. Izdzīvos tikai stiprākie, tiem kam ir rīcības plāni, kas spēj pielāgoties un kuri ir mērķtiecīgi."

Līdzīgās domās ir arī Maija (23), kas studē ekonomiku, paralēli strādājot par reklāmas menedžeri: "Šajā laikā brīžiem esmu izmisumā, jo man prasa piesaistīt jaunus klientus, bet uzņēmumiem naudas reklāmām nav, taču mans darba devējs to nesaprot. Tā kā lielāko summu man maksā par klientu piesaisti, iztieku ar mazo pamatalgu. Par savu nākotni drošības nav, jo, lai kā censtos, klientus piesaistīt izdodas dažus, pie tam arī tie ir gatavi maksāt ļoti maz."

Savukārt Artis (24) nesen pametis darbu, bet agrāk strādājis kā mārketinga projektu vadītājs: "Pats lielākais mīnuss bija mazā samaksa, lai gan vairāki projekti deva labu pieredzi. Mēnesī pelnīju tikai 300 latus, lai gan man jau bija darba pieredze un izglītība. Neskatoties uz mazo samaksu, veicu vairāku cilvēku darbu. Piemēram, kad notika tirgus izpētes projekti, man bija jādara pilnīgi viss-gan jānodarbojas ar pārdošanu, gan jāsastāda anketas, gan jāintervē cilvēki, gan jāapkopo un jāapstrādā visi rezultāti. Bieži nodarbojos arī ar dizainu, lai gan uzņēmumā bija sava dizainere."

Līdzīga pieredze ir Līgai (24), kas darbojas vienā no lielajām aģentūrām: "Nācu ar domu, ka varēšu izpausties ar savām radošajām idejām, bet šobrīd darbojos tīri ar citu norīkotām tehniskām lietām. Taču priecājos, ka sanācis strādāt ar Latvijā pazīstamiem lieliem uzņēmumiem, kas darbojas arī starptautiski. Tā būs vērtīga pieredze arī tad, ja savas gaitas vēlēšos turpināt ārpus Latvijas."

Vai mārketingu un reklāmu šajās nozarēs strādājušie ieteiktu iet studēt? Līga, kurai studēt palikuši vien daži mēneši, uzskata: "Reklāmas studijas ir interesantas, bet tur vairāk māca par lietām, ko varētu darīt tikai tad, kad esi karjeras virsotnē, bet lielākā daļa darbu uzsāk pārdošanā. Ja ejat studēt, tad tikai uz tādu programmu, kurā tiek piedāvāta prakse, jo tā ir iespēja arī tikt un strādāt labā amatā un pielietot zināšanas reāli, tagad un tūlīt. Pašam labu darbu atrast būs grūti. Tāpat varu teikt, ka daudziem studentiem ir grūtības ar priekšmetiem, kur jāveic aprēķini. Jārēķinās, ka būs ar matemātiku saistīti priekšmeti, to liela daļa nezin un vēlāk nonāk studiju parādos vai pat nolemj mainīt programmu."

Savukārt Artis, kas ir beidzis uzņēmējdarbības vadības programmu, ir priecīgs, ka izglītību ieguvis plašākā sfērā: "Mārketingu mācījos tikai kā vienu priekšmetu, tagad esmu atvieglots, ka tā, jo guvu rūgtu pieredzi, strādājot šai sfērā. Daudzi uzņēmumi tagad tik tikko turas virs ūdens un viņu klienti tāpat. Jauniešiem, kuriem mārketings un reklāma ir aicinājums, es ieteiktu iet studēt, taču, domājot racionāli, iesaku darīt to ārpus Latvijas."