Izstāstīšu piemēru no savas draudzenes dzīves (ceru, ka viņa nedusmosies, ja pamanīs).

Mana draudzene mācījās un pabeidza biologus LU. Mani tas neizbrīnīja, jo viņa vienmēr jūsmoja par dabu, par savām lauku mājām, bērzu birzīm utt. TOMĒR IZRĀDĪJĀS, ka viena lieta ir pastaigāties laukos vasaras brīvlaikā, nekā bradāt par dubļiem līdz padusēm lietū un aukstumā (kā viņa pati izteicās) prakses laikā, nemaz nerunājot par darbu ar normatīvajiem aktiem ministrijā, ko viņa pašlaik dara.

Viņa jau pirmajā kursā saprata, ka nepatīk tā bioloģija, bet bija pārāk labi audzināta, lai mainītu studijas. Bet re kā ir - jo dziļāk mežā, jo vairāk koku. Cerības par to, ka vismaz darbs būs interesants, arī nav attaisnojušās.

Tā kā labāk nenodarboties ar pašapmānu - var jau mānīt sevi dienu, mēnesi, gadu, bet ne jau visu mūžu! Profesijas izvēle var ietekmēt visu jūsu dzīvi. Labāk vienreiz atzīt, ka esat kļūdījušies, nekā gadiem ilgi strādāt netīkamu darbu.

Ļoti aktuāla tēma. Īpaši šobrīd un īpaši vidusskolas absolventiem. Gribētos vēl tikai piebilst, ka ausgtākā izglītība ir ne tikai diploms kabatā, bet arī pavisam cits skatījums uz dzīvi, dziļāka lietu izpratne un plašāks iespēju loks lielajai dzīvei.
Izvēle - kur lai studē - tas ir ļoti nozīmīgs solis, kur jauniešiem cenšas palīdzēt gan Izstāde Skola, gan augstskolu atvērto durvju dienas, vieslekcijas, konkursi utt. Bet, manuprāt, svarīgākais ir censties saprast - kas pašam ir tas tuvākais, saistošākais. Zināšanai - var ņemt vērā vecāku, draugu, līdzcilvēku, masu mediju ieteikumus, bet tas tikai zināšanai! Pēdējais lēmums jāpieņem pašiem! Jo pašiem jau būs jāstudē, jāstrādā. Nebaidieties riskēt! Jo studēt un strādāt jomā, kas ir tuva un interesanta, tas ir solītis tuvāk veiksmīgai karjerai!;)