Kad es tikko sāku studēt, nemaz nedomāju, ka gribētu mācīties kaut kur ārpus Latvijas. Bet studiju laikā, apmeklējot tādas lekcijas kā „Starpkultūru attiecības”, „Komunikāciju psiholoģija” (jā, jā, studējot „sabiedriskās attiecības” arī tādas lietas ir jāmācās) u.c., es pamazām aizdomājos, kā gan es vislabāk šādas lietas varu apgūt, ja pats ārpus LV esmu bijis tikai kā tūrists.

Pirmā kursa beigās es dzirdēju, ka studentiem sākot no otrā kursa ir iespēja uz kādu konkrētu laiku braukt studēt apmaiņas programmā uz kādu Pasaules valsti. Šis studiju laiks parasti ir no dažiem mēnešiem līdz vienam gadam. Programmas nosaukums ir Erasmus. Ir pieejamas vēl citas apmaiņas programmas, bet konkrēti es par pirmo dzirdēju šo – Erasmus, un to arī izmantoju. Un tā otrā kursa otrajā semestrī es aizbraucu studēt uz Matej Bel University Slovākijas pilsētā Banska Bystrica – precīzi 1300 kilometrus no manām tālaika mājām- Liepājas. Apmaiņas programmas termiņš bija 6 mēneši – no janvāra sākuma līdz jūnija beigām.

Šis laiks man bija pats labākais visā studiju periodā. Iedomājieties – 1300 kilometrus prom no mājām (kad iet grūti, nevari aizskriet mājās paraudāt mammītei uz pleca. Pašam ar visu jātiek galā), visapkārt vieni vienīgi cittautieši, studijas notiek tikai angļu valodā. Sevis pilnveidošanai – ideāli. Nu, protams, nevar nepieminēt arī nemitīgos studentu rautus kopmītnēs. Banska Bystrica, kad es tur biju, studēja vēl ap 50 ārzemju studenti. Mēģināšu uzskaitīt – ap 20 poļi, 12 turki, 2 latvieši, 2 lietuvieši, 8 franči, 2 bulgāri, viens grieķis un viens čīlietis. Raiba kompānija, vai ne? Tad ar rautu palīdzību arī tika veidotas starpkultūru attiecības. Un šie bija tikai tādi paši apmaiņas studenti kā es. Protams, neatņemama manas dzīves sastāvdaļa šī pusgada laikā bija vēl 5 miljoni ārzemnieki – paši slovāki.

Ārzemju studiju laikā vislabākās man šķita trīs lietas: pirmā- tu iepazīsties ar cilvēkiem no visas pasaules, otrā-tu iemācies pastāvēt pats par sevi jebkurā dzīves situācijā, trešā- naudu tavai dzīvošanai, ēšanai un izklaidēm dod kāds cits (fonds, ES u.c.)

Bet kā gan iegūt iespēju piedalīties kādā no studentu apmaiņas programmām? Pirmkārt katrs jauns apmaiņas programmas projekts tiek publiski izsludināts augstskolā. Otrs variants ir atrast cilvēku, kurš tavā augstskolā atbild par studentu apmaiņas programmām. Iegūt iespēju doties uz ārzemēm var konkursa veidā. Izsludinot kārtējo apmaiņas programmas projektu, tiek arī norādītas konkursa prasības. Parasti tās ir šādas: prasības kandidātam – sākot no otrā kursa, izņemot pēdējo kursu studentus, jāiesniedz – CV, motivācijas vēstule un pēdējā semestra sesijas rezultāti, papildus var būt – zināšanu tests, valodas tests, kādā notiks mācības (šie konkursu noteikumi dažādās augstskolās var atšķirties). Un tad, ja izturi konkursu, uz priekšu.

Teikšu godīgi, šie konkursi nav sevišķi grūti, bet ieguvums pēc tam ir milzīgs.