Mārtiņš Lācis

Gids

Viesnīcu biznesa organizācijas skolas pasniedzējs: „Ja gids nemāk noturēt uzmanību, tad ekskursijai nav jēgas”

Kamēr līdz aktīvai tūrisma sezonai vēl laiks, norunāju tikšanos ar Mārtiņu Lāci. Tagad (februārī) Mārtiņš to pārcēla tikai vienu reizi. Jādomā, ka vasarā šī intervija vispār nenotiktu, jo mans sarunas biedrs ir viens no pieprasītākajiem Rīgas gidiem. Ne retu reizi vien Mārtiņam gadījies vadīt trīs ekskursijas dienā...

- Mārtiņ, vispirms gribētos uzzināt, kā Tu, LU Sociālo zinātņu fakultātes absolvents, nonāci gida profesijā?

- Līdz pat studiju beigām apzinātas vēlmes kļūt par gidu man nebija. Vienkārši radās iespēja apmeklēt gidu kursus un pēc tam izmēģināt sevi praktiskajā darbā. Salīdzinot ar iepriekšējo darba pieredzi sabiedrisko attiecību jomā, sapratu, ka gida profesija man it tuvāka. Es guvu gandarījumu redzot, ka informācija, kuru sniedzu vadot ekskursijas, cilvēkus patiesi ieinteresē. Arī sabiedriskajās attiecībās sniedzu informāciju, taču tas bija vienpusēji – nebija nekādas atgriezeniskās saites.

- Un kā Tu kļuvi par tik pieprasītu gidu?

- Sākumā strādāju tikai ar vietējiem latviešu tūristiem, vadot grupas pa Baltiju, tad braucu kā pavadošais gids uz Norvēģiju un Krieviju. Papildinot zināšanas par Rīgas vēsturi, sāku vadīt ekskursijas krievu valodā iebraucējiem no NVS valstīm. Lai gan sanāca strādāt arī ar grupām no Kipras un citām Eiropas valstīm, krievu tūristi man patīk labāk. Viņiem ir emocionālā saikne ar Rīgu – bieži atpazīst kādu objektu, jo redzējuši to padomju laika filmās, zina produktus ar Rīgas zīmolu, piemēram, Rīgas Balzāmu, un vispār ir ļoti inteliģenti un ieinteresēti, pat jaunieši. Krievu tūristu skaits galvaspilsētā aizvien pieaug, tāpēc darba netrūkst.

- Vari tomēr konkretizēt, kā gūt panāku- mus profesijā?

- Mana panākumu „recepte” ir šāda: jāpēta vēsture, izvēloties īpaši interesantas epizodes; jābūt interesei par aktuāliem notikumiem, proti, jāseko norisēm ekonomikā un politikā, jo arī šie aspekti tūristiem interesē, jāattīsta svešvalodu prasmes augstā līmenī; visbeidzot, jāmāk veidot starp kultūru kontakti. Jauniešiem te varētu noderēt dalība dažādās starptautiskās apmaiņas programmās, kas palīdzēs izkopt šīs svarīgas prasmes. Gribu uzsver, ka gida profesijā ir jāmācās visu mūžu, nemitīgi papildinot zināšanas.

- Un kas Tevi motivē tik daudz mācīties?

- Gida darbā ir iespējami divi virzieni, kuros specializēties – ienākošais un izejošais tūrisms. Pēdējā gadījumā daudziem patīk iespēja apvienot darbu ar atpūtu ceļojot. Ienākošā tūrisma gadījumā tā ir iespēja uzzināt daudz ko jaunu par vidi, kas ir apkārt.

- Un kā ir ar naudu, vai gida darbs tomēr nav tikai sezonāls peļņas avots?

- Tā varētu teikt, taču vasaras laikā ir iespējams nopelnīt pietiekami daudz, lai ziemā nestrādātu. Svarīgs arī darba apjoms, ko gids spēj uzņemties – vai tā ir tikai ekskursija pa Rīgu, vai visu Latviju, Lietuvu, Igauniju. Varu teikt tā, ka šajā profesijā paliek tie, kuriem ir interese un kuri to spēj pārvērst peļņā. Ir daudz jauniešu, īpaši meiteņu.

- Redzēju, ka arī Tavu studentu vidū ir vienīgi meitenes...

- :)