Kaspars Breidaks

AS „Latfood” projekta „Uzturmācības Klases” vadītājs

„Pats galvenais ir sekot sev un tam, ko vēlies - ja jūti, ka kaut ko vēlies, tad dari vai mēģini to darīt, pat ja nav atbilstošas pieredzes.”

Vienmēr esmu tiecies izmēģināt ko jaunu, un tā, piekrītot paziņas uzaicinājumam vadīt ekskursijas pašmāju „Ādažu čipsu” ražotnē, kļuvu par „Uzturmācības klases” vadītāju.

Lielākoties ekskursijas apmeklē bērnu grupas, tādēļ jābūt komunikablam un atvērtam cilvēkam, kā arī jāpiemīt humora izjūtai. Jārunā ir daudz un skaļi, līdz ar to svarīga ir laba izruna un pareizi nostādīta balss intonācija. Ekskursiju vadīšana noteikti ir arī pastāvīgi treniņi publiskās runas izkopšanai.

Darbs ar bērniem prasa ļoti daudz enerģijas, jo nepārtraukti jāatbild uz daudz un dažādiem jautājumiem. Vienlaicīgi tas norūda pacietību, kas dzīvē noteikti noderēs. Jāņem vērā - ja bērni jutīs, ka esi noguris, tad momentā tevi „aprīs”.

Rutīnas darbā nav, jo katra ekskursantu grupa ir savādāka un katrai jāspēj pielāgoties. Galvenais ir būt neatlaidīgam un domāt kreatīvi, jo nepārtraukti jāspēj rast jaunus izpausmes veidus. Tāpat pēc katras ekskursijas ir jāpārdomā, ko nākamreiz varētu darīt labāk un savādāk. Tas disciplinē un ļauj pacelt kvalitātes latiņu augstākā līmenī.

Manuprāt, visa pamatā ir attīstība, līdz ar to jauniešus aicinātu pēc iespējas paplašināt redzesloku, nevis koncentrēties tikai uz vienu lietu, piemēram, studijām. Lai arī Latvijas izglītības sistēmā tas nav tipiski, ieteiktu vairāk iepazīt līdzcilvēkus un iesaistīties dažādās diskusijās – ar kursabiedriem un pasniedzējiem. Piemēram, pusgadu studējot Turcijā, novēroju, ka pasniedzējs speciāli atvēl lekcijas laiku diskusijām, jo tas dod iespēju pamatot savu viedokli un izteikties.

Kamēr esi jauns un enerģijas pilns, jādara pēc iespējas vairāk un jāmeklē papildus iespējas, pielāgojoties dažādām jomām un situācijām, jāizzina cilvēki un jādibina kontakti. Lai arī šobrīd studēju reklāmu Rīgas Starptautiskās Ekonomikas un Biznesa augstskolas 4.kursā, esmu gandarīts par iespēju iegūt pieredzi kā „Uzturmācības klases” vadītājam.

Mana veiksmes recepte ir vienkārša - nedrīkst baidīties riskēt un skaļi izteikt savas domas! Tādēļ līdz šim esmu dzīvojis ar moto: „Dari visu!” Uzskatu, ka vismaz līdz 30 gadu vecumam savā attīstībā ir maksimāli jāiegulda, jāuzkrāj pēc iespējas plašāka pieredze un jāizmēģina viss, ko vien var. Pēc tam var sākt piezemēties.