2011. gada 30. maijā
00:33
Inga Vilima
Tehnologs, pārtikas ražošanas departaments
Straujš, ritmisks, interesants darbs, te nav iespējams garlaikoties – tā K.Ulmaņa gatves Maxima XXX konditorejas ceha vadītāja Inga Vilima uzslavē savu darbavietu.
Ingai veicās – pēc Pārtikas tehnoloģijas fakultātes beigšanas Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā viņas pirmā darba vieta bija maiznīcā Flora. Vispirms viņa pa naktīm cepa maizi, tad izmēģināja roku ar smalkmaizītēm un keksiem, bet pēc pusgada aizgāja no šejienes jau kā tehnoloģe. Un vēl viena veiksme – viņas nākamā darbavieta Jautrais maiznieks tajā laikā rīdziniekus iepriecināja ar pašu garšīgāko maizīti, neparastām tortēm un kūkām. Pat toreizējā Valsts prezidente to visu nesmādēja pati un cēla galdā arī Rīgas pils viesiem.
Bija garšīga produkcija, ar ko lepoties, lieliska darbaudzinātāja un draudzīgs kolektīvs kā viena liela ģimene. Ingai tur nekas nešķita par grūtu – pat celties nakts vidū, lai ar taksi aizvestu uz cehu sāli, kas nakts maiņai pēkšņi izbeidzies... Taču pēc laika Ingai gribējās doties tālāk un atrast citu vietu, kur apgūt vēl kaut ko sev nezināmu. Piemēram, kā top Emīla Gustava ekskluzīvā šokolāde? Taču pēc tam, kad esi vadījis trīsdesmit cilvēku cehu, mazajā kolektīviņā, kur veidojas sīciņi kārumiņi, Ingai drīz kļuva garlaicīgi. Arī šokolādes noslēpumi tagad viņai bija zināmi, varēja atkal doties tālāk.
Ap to laiku vēra vaļā K.Ulmaņa gatves lielo Maximu. «Tā ir lietuviešu lielveikalu ķēde, arī es pēc tautības esmu lietuviete. Pat tēva valodu, vasarās Klaipēdā pie vecmāmiņas ciemojoties, esmu iemācījusies – varbūt noderēs,» nolēma Inga un nosūtīja savu pieteikuma vēstuli. Pēc pāris dienām viņa saņēma uzaicinājumu: laipni lūgta un gaidīta jaunajā kolektīvā! Šogad 5. janvārī kopš tās dienas pagājuši tieši seši gadi, un Inga Vilima joprojām ir šeit.
«Reizēm atnāk jauns darba meklētājs un, uzzinājis iesācēja algas ciparu, sarauc pieri. Taču cilvēki nemāk rēķināt un vērtēt! Šeit par visu ir gādāts, tikai ierodies un ķeries pie darba: uzņēmums maksā visus nodokļus, ir veselības apdrošināšana, vienmēr tīrs formas tērps, darba apavi un bezmaksas pusdienas. Par pusdienām vien katru mēnesi var droši rēķināt klāt vismaz septiņdesmit latus,» Inga uzskaita. Ingas pārziņā tagad ir viss lielais konditorejas cehs ar 48 cilvēku kolektīvu, un kadru mainība te ir maza. Kāds reizēm dodas vieglākas dzīves meklējumos, bet, gadās, pēc laika ir atkal klāt: pieņemiet atpakaļ, te bija labāk!
Konditorejas ceha tehnologiem ir vēl viens būtisks darba uzdevums, ko var pieskaitīt darbavietas plusiem – katru dienu jānodegustē vismaz desmit produkcijas veidi. «Mēs gan sakām, ka Maximas vadībai par tik kaitīgu darbu mums jāpiešķir abonementi uz fitnesa zāli, citādi drīz būs jāpaplašina telpas, lai mēs varētu izspraukties cauri,» Inga smejas. Par laimi, pagaidām degustācijas sekas nav manāmas. Varbūt tāpēc, ka Inga ir aktīvās atpūtas piekritēja: vasarā velosipēds, ziemā kalnu slēpes – tie ir lieko kilogramu ienaidnieki. Bet ikdienas degustācija tiešām attaisnojas: reiz nācās likvidēt trīsdesmit glīti izdekorētus zefīra groziņus, jo darba steigā konditore cukura vietā masai bija piebērusi citronskābi...
Kad lielveikalu tīkls paplašinājās un Maxima devās apgūt Igauniju, Ingu lūdza palīdzēt turienes konditorejas cehu atvēršanā – brauca uz pāris mēnešiem, taču palika uz pusgadu. «Toties tagad par saviem varu saukt trīs Maximas konditorejas – savējo Ulmaņa gatvē un arī Tartu un Viru,» Inga palepojas. «Žēl tikai, ka pagaidām bulgāri neaicina talkā, jo arī tur Maxima jau iekarojusi tirgu...»
Ja Ingai vajadzētu izvēlēties tikai vienu darba jomu, viņa paliktu pie maizes cepšanas: «Tas ir liels, tīrs darbs, tas man tīk visvairāk.» Taču tagad Ingai jāorientējas visā. Četrreiz gadā paredzēta lielā produkcijas degustācija, kad Lietuvas, Latvijas un Igaunijas pārtikas tehnologi liek galdā savus svaigākos ierosinājumus – tortes pēc jaunām receptēm, agrāk neceptas kūkas un smalkmaizītes, jaunu maizīti. Speciālisti to visu izgaršo, preču iepircēji izkalkulē, un, lūdzu, Maximā ir atkal jauna produkcija! «Beidzamajā laikā pircējiem un arī mums pašiem topā ir Čiabatas maize, maskarpones torte ar zemenēm un Rojus rulete (bezē masas biskvīts ar putukrējumu un mandarīniem). Bet drīz jau atkal pavasaris un lielā degustācija. Es jau teicu – ritms, darbu dažādība un ne miņas no garlaicības,» Inga atgādina.
