Gandrīz katrs no mums kaut reizi dzīvē ir iztēlojies sevi Valsts prezidenta lomā. Neskaidri paliek jautājumi, kā ir būt par augstāko amatpersonu valstī un cik atbildīgs ir Latvijas Valsts prezidenta amats? Kā realitātē prezidents spēj sekmēt Latvijas valsts un tās iedzīvotāju labklājību, ievērot Latvijas Satversmi un valsts likumus, savu darbu veltot Latvijas tautas labumam? Lai rastu atbildes uz šiem jautājumiem, uz sarunu esam aicinājuši Latvijas Valsts prezidentu Valdi Zatleru.

Lūdzu, raksturojiet Jūsu darba vidi!

Valsts prezidenta darbs pamatā notiek Rīgas pilī. Šeit ir mans kabinets, kurā ikdienā strādāju ar dokumentiem un padomniekiem, un tiekos ar valsts amatpersonām, sabiedrības pārstāvjiem un ārvalstu viesiem. Rīgas pilī ir arī reprezentācijas telpas. Nozīmīgākā no tām ir Ģerboņu zāle, kurā tiek pasniegti valsts apbalvojumi, akreditēti Latvijas un ārvalstu vēstnieki, notiek sanāksmes un diskusijas ar manu piedalīšanos. Rīgas pilī ir arī darba telpas Valsts prezidenta kancelejas darbiniekiem, kas palīdz Valsts prezidentam pildīt Satversmē noteiktos pienākumus.

Otra mana darba vieta ir Jūrmalas rezidence. Šī ir vieta, kur Valsts prezidents dzīvo. Šeit ir mans otrs darba kabinets, kur strādāju vēlās darba stundās un brīvdienās. Tajā ir arī reprezentācijas telpas Latvijas un ārvalstu viesu uzņemšanai.

Mans darbs notiek arī ārpus Rīgas pils un Jūrmalas rezidences, dodoties uz Latvijas reģioniem, kur es tiekos ar iedzīvotājiem, pašvaldību pārstāvjiem, uzņēmējiem. Īpašu prieku sagādā iespēja tikties ar mīļāko auditoriju - skolēniem. Saskaņā ar Satversmē noteiktajiem uzdevumiem, Valsts prezidents reprezentē Latviju ārvalstīs, līdz ar to Valsts prezidents bieži atrodas arī darba vizītēs ārvalstīs.

Kādi darba pienākumi jāveic Valsts prezidentam, par ko ik dienas jādomā, kas jārisina?

Valsts prezidenta pienākumi ir ļoti daudzveidīgi un tos nosaka LR Satversme. Starp tiem ir vairāki pienākumi, kuri ir tikai Valsts prezidentam. Valsts prezidents ir tā amatpersona, kas mūsu valstī izsludina likumus, kurus pieņem Saeima. Viņam ir arī tiesības likumu neizsludināt, bet atgriezt to Saeimā otrreizējai caurlūkošanai.

Ļoti atbildīgs Valsts prezidenta darbs ir vairāku amatpersonu kandidātu nozīmēšana balsojumam parlamentā. Starp šīm amatpersonām ir Ministru prezidents, Nacionālo bruņoto spēku komandieris. Turklāt Valsts prezidents ieceļ Latvijas vēstniekus ārvalstīs.

Valsts prezidentam ir dotas pilnvaras apžēlot notiesātos. Šis ir grūts un sabiedrībai nepieciešams darbs. Katru mēnesi es izskatu apmēram 30 cilvēku apžēlošanas lūgumus un vienmēr var atrast kādu, kam uzticēties, piedot un dot iespēju laboties ātrāk, nekā noteikusi tiesa.

Manos pienākumos ietilpst arī Valsts apbalvojuma piešķiršanas procesa pārraudzība. Es izvēlos septiņus Ordeņa kapitula pārstāvjus un piedalos arī katrā Ordeņu kapitula sēdē. Valsts prezidentam ir unikāla iespēja pašam izvirzīt apbalvojamos kandidātus un piedalīties lemšanas procesā. Abos šajos pienākumos jebkuram manam lēmumam ir jābūt pamatotam un pieņemtam balstoties uz noteiktiem principiem, kas man ir būtiski. Valsts prezidents pasniedz valsts apbalvojumus vai cita persona viņa uzdevumā.

Šie ir tikai daži piemēri. Ikdienā Valsts prezidents strādā ar saviem padomniekiem, tiekas ar sabiedrības pārstāvjiem, Latvijas iedzīvotājiem, piedalās pasākumos, kas ir būtiski Latvijas tautai. Dodoties ārvalstu vizītēs, es cenšos pārstāvēt Latvijas nacionālās intereses, tai skaitā, atbalstīt Latvijas uzņēmējus, lai nodrošinātu labvēlīgu augsni viņu biznesa attīstībai citās valstīs.

Vai varat minēt ko īpašu, kas šo amatu atšķir no citiem? Cik liela ir Valsts prezidenta komanda, ar cik cilvēkiem ikdienā viņam jāsastrādājas?

Valsts prezidents ir Valsts prezidents 24 diennaktī 7 dienas nedēļā. Grūti apgalvot, ka Valsts prezidentam ir brīvais laiks, jo pat brīvajā laikā, kad eju uz tirgu vai veikalu, pastaigājos gar jūru vai apmeklēju kādu kultūras pasākumu, cilvēki vērtē manu attieksmi, izturēšanos, manis pateikto. Prezidenta klātbūtne ir kaut kas īpašs. Nereti iedzīvotāji izmanto iespēju dalīties savā viedoklī par aktualitātēm valstī. Nereti tam seko līdzi arī mediji.

Valsts prezidenta darbs ir ļoti interesants un unikāls, bet tas nenozīmē, ka tas ir viegls. Valsts prezidentam savā darbā ir jāiemācās viena ļoti būtiska lieta, proti, spēja vienas dienas laikā pārslēgties un koncentrēties uz ļoti dažādām tēmām. Jābūt gatavam nepārtraukti mainīt darba vidi. Tāpat Valsts prezidents vienmēr ir viens pats atbildīgs par izvēli un lēmumu pieņemšanu. Protams, ir padomnieki vai citu ekspertu viedokļi, kuros ieklausos, bet gala lēmums un pēdējā izšķiršanās ir jāizdara man pašam. Un par to arī jāuzņemas atbildība.

Valsts prezidenta komandā ir 64 cilvēki - Valsts prezidenta kancelejas vadītājs, viņa vietnieks un septiņi padomnieki ārpolitiskajos, ekonomikas, nacionālās drošības, likumdošanas, juridiskajos, vēstures un projektu koordinācijas jautājumos. Valsts prezidentam palīdz arī Preses dienests, kas informē medijus un sabiedrību par Valsts prezidenta darbu, kā arī citi Valsts prezidenta kancelejas darbinieki, kas nodarbojas, ar lietvedības, protokola, finanšu un citiem jautājumiem.

Vai iespējams Valsts prezidenta amatu apvienot ar studijām?

Noteikti nē. Kā jau minēju, Valsts prezidents strādā no rīta līdz vakaram, un šī amata pildīšana ir līdzvērtīga pilna laika studijām labā universitātē.

Vai Jūsu loma prezidenta amatā sniedz daudz arī Jūsu personības izaugsmei? Kādiem mācību priekšmetiem jāpadodas skolēnam, kurš vēlas nākotnē kļūt par Valsts prezidentu? Kam Jūs ieteiktu pievērst pastiprinātu uzmanību studiju laikā jauniešiem, kā arī, kā labāk veidot savu karjeru, lai palielinātu savas izredzes kļūt par Valsts prezidentu?

Viennozīmīgi. Par Valsts prezidentu neviens nepiedzimst, par Valsts prezidentu kļūst, stājoties amatā. Pat cilvēkam, kas apzināti izvēlējies ceļu kļūtu par prezidentu, dzīve pilnībā izmainās. Laika gaitā tikai pieredze parāda, vai cilvēks ir gatavs šim augstajam amatam.

Nav īsti tāda priekšmeta, kurš obligāti jāapgūst, lai kļūtu par Valsts prezidentu. Visu nosaka laba vispārējā izglītība un jebkuras studijas būs bāze personības izaugsmei. Savukārt, Valsts prezidenta kandidāta izvēlē, ko izdara Saeima, vienmēr noteicošs būs politiskais konteksts un ekonomiskā situācija valstī.

Par ko vēlāk var kļūt Valsts prezidents, kad beidzas viņa prezidentūras laiks?

Iespēju loks ir ļoti plašs. Un viss ir atkarīgs no paša cilvēka, kas bijis Valsts prezidenta amatā, viņa vai viņas iepriekšējai profesionālajai kvalifikācijai, interesēm un prioritātēm prezidentūras laikā. Pasaulē ir dažādi piemēri. Bijušie prezidenti kļūst par starptautiskajiem lektoriem, veido fondus un iesaistās labdarībā, piedalās starptautisko organizāciju un sabiedrisku organizāciju darbā, iesaistās politikā vai attīsta uzņēmējdarbību.

Vai Jums ir kāda īpaša recepte vai veiksmes formula, kādu jāpielieto, lai kļūtu par labu prezidentu un iemantotu sabiedrības atbalstu?

Galvenais ir būt patiesam pret sevi un līdzcilvēkiem. Ja šīs īpašības ir jūsos, tad arī viss pārējais ir iespējams.

Ar prezidentu sarunājās Dace Kristiāna Ūdre

Jauniešu konsultācijas

Materiāls pārpublicēts no žurnāla Veiksmes formula Nr.3
Bildes autors: Toms Kalniņs, Valsts prezidenta kanceleja