Raksts speciāli sagatavots Stratēģiskās Analīzes Komisijas ideju platformai un pārpublicēts no www.saki.lv

Autors: Jānis Logins, Biedrības Jauniešu konsultācijas valdes priekšsēdētājs

Kāds scenārijs ir pats labākais veiksmīgai karjerai darba tirgū? Portfelis ar lieliem diplomiem izglītībā, kas iegūts neatlaidīgā un smagā mācību procesā, vai revolucionārs piegājiens - iespēja kļūt par vienu no tiem miljonāriem, kuri reiz atšķirīgu uzskatu un uzvedības dēļ pat izslēgti no skolas, tomēr uzsākuši un veiksmīgi attīstījuši biznesu jau agrā jaunībā? Pēc Jauniešu konsultāciju komandas domām, viennozīmīgas atbildes nav. Taču viens gan ir skaidrs - visam, ko jaunieši apgūst, lai pilnvērtīgi sevi realizētu profesionālajā jomā, jābūt sasaistītam ar realitāti jau skolas laikā.

Ik dienas visā pasaulē sabiedrības rokās nonāk jaunas grāmatas ar teorijām un metodēm, kā radīt priekšnoteikumus sev veiksmīgai karjerai. Cik saprotami un noderīgi realitātē ir nodarbinātības jomā strādājošo speciālistu ieteiktie karjeras attīstības soļi? Vai to ieteiktie scenāriji der ikvienam jebkurā situācijā, jājautā gan jauniešiem, kas meklē veidus sev piemērotākas profesijas izvēlei, gan darba devējiem, kas atver durvis uz darba tirgu jauniem speciālistiem bez darba pieredzes.Meklējot atbildes uz jautājumu, kā jauniešus tuvināt darba tirgum, pirmkārt jādomā par to, kas ietekmē skolēnu un studentu izvēli un karjeras ceļu. Otrkārt, atbildes jāmeklē pašu jauniešu vidū, jo, kas gan labāk zinās pateikt par sevi, ja ne viņi paši.

Par karjeru domās vēlāk

Jauniešu konsultāciju karjeras izglītības semināros vidusskolās gada laikā tiek uzrunāti aptuveni 12 000 vidusskolēni pēc 9. klases. Tikai trešdaļa semināru apmeklētāju spēj atbildēt, kāpēc viņi mācās un ko vēlas sasniegt savā dzīvē pēc skolas absolvēšanas. Savukārt, divas trešdaļas skolēnu nezina, ko tālāk darīt. Tipiskākā atbilde, kas izskan jauniešu rindās, ir - uz doto mirkli galvenais pabeigt izglītību, par profesijas izvēli un darbu uztraukšos vēlāk! Semināros gūtās atziņas skaidri norāda, ka jauniešiem jau laicīgi jādomā par sev piemērotu profesiju, jo tā ietekmē arī vidusskolas izglītības programmas un vēlāk arī studiju virzienu izvēli. Taču jājautā, vai kāds kaut reizi ir pieredzējis, ka jaunietis jau septītajā, astotajā klasē ar degošām liesmām acīs var skaidri apgalvot, ka savu ceļu ir izvēlējies? Kā esam novērojuši, tādi piemēri ir, taču, kas notiks ar pārējo jauno paaudzi, arvien paliek neskaidrs.

Sabiedrība kā spogulis jauniešu attieksmei

Diskusijās ar jauniešiem esam noskaidrojuši, ka viņu attieksmi pret dzīves posmu, kad jāuzsāk darbs, īpaši ietekmē sabiedrības nostāja un vispārējais dzīvesveids - attieksme pret cilvēkiem, vidi, izglītību, kultūru un citiem sociāliem jautājumiem. Skolēni stāsta, ka visbiežāk viņu profesijas izvēli ietekmē tas, par ko strādā vecāki, radi vai draugi. Jaunieši ir pārliecināti, ka labākais ir tas, ko viņi var novērtēt ar savām acīm - un tas ir ar darbu un karjeru apmierināts kaimiņš, brālēns un studiju biedrs. Jaunieši vienlaikus atzīmē, ka profesijas izvēlē noteikti būšot svarīgs arī augsts atalgojums un profesijas prestižs. Vidusskolēnu vidū iestājas neliels klusums ikreiz, kad pajautājam - kas Tev pašam patīk? Kas Tev liekas aizraujoši? Tas nozīmē, ka pašu dziļa interese, patiesa motivācija un talanti nereti paliek nepamanīti, savukārt, vēlāk jāsastopas ar to, ka tieši to darba devējs vēlēsies saņemt no jauna speciālista.Jauniešu konsultāciju komanda secinājusi, ka galvenais jauniešiem ir parādīt, ka darbs var būt aizraujošs un interesants, tad par to būs arī patīkami domāt un to plānot. Lai rastu jauniešos interesi par karjeru jau agrā vecumā, jāiesaistās visai sabiedrībai - sākotnēji piemērs jārāda viņa vecākiem, tad skolotājiem, uzņēmējiem un valstij kopumā. Vienlaikus jāapzinās, ka jaunieši ir jaunieši. Viņu interešu loks sākotnēji ir ļoti plašs un tas neļauj orientēties uz ko vienu konkrētu, tādējādi ne vienmēr iespējams veiksmīgi attīstīt savus talantus. Jauniešos jāattīsta gan pašiniciatīva un spēja patstāvīgi domāt, gan objektīvas kritikas pielietošana, novērtējot sniegtās iespējas. Tāpat, kā jau iepriekš minēts, jābūt papildus virzītājspēkiem - tie var būt vecāki, pasniedzēji, darba devēji un nevalstisko organizāciju aktīvisti. Nepieciešams veikt dažādas darbības, kas motivētu jaunieti aktīvāk domāt par savu karjeras attīstību un integrāciju darba tirgū. Karjeras semināru vadītāji ir pārliecināti, ka jauniešiem īpaši palīdzētu izaugsmes skala, kas ietver pasākumus, piemēram, vasaras darbu, prakses uzņēmumos un organizācijās, atvērto durvju dienas, uzņēmumu vieslekcijas u.c.

Jāredz realitāte savām acīm

Vidusskolēni ir vienprātis, ka profesiju izvēli tiem spētu atvieglot iespēja klātienē satikt darba devējus, iepazīt dažādas nozares, ielūkoties profesiju darba vidē un novērtēt to plusus un mīnusus. Pieredze, gūta klātienē sarunājoties ar uzņēmuma vadību un darbiniekiem vai veicot vasaras darbu kādā kompānijā, viņuprāt, ir daudz nopietnāks arguments nākotnes profesijas un darba vietas izvēlē. Savukārt, kā atzīst dažādos karjeras pasākumos uzrunātie studenti un darba devēji, jauniem speciālistiem vieglāk uzsākt darba gaitas ir tad, ja tie guvuši praktiskas iemaņas. Liela daļa darba devēju uzskata, ka jaunu speciālistu bez pieredzes iegūtās teorētiskās zināšanas nav pielietojamas reālajā darba vidē un izglītība netiek līdzi darba tirgus straujajai izaugsmei, tāpēc jauniešus uzņēmumi pārsvarā apmāca paši, tādējādi patērējot tam ievērojamus papildus laika un cilvēkresursus.

Prakse kā neatņemama sastāvdaļa izglītībā

Jaunieši un darba devēji atzīst, izglītību un praktisko darba vidi saista vāja saikne. Iespējams minēt tikai atsevišķus gadījumus, kad izglītības process mērķtiecīgi sasaistīts ar darba tirgus attīstības tendencēm. Tāpēc jāstrādā pie tā, lai izglītību un darba tirgu vienotu nostiprināts un stabils tramplīns jauniešiem. Skolēnu un studentu mācību procesā jāievieš maksimāli daudz praktiskas darbības un sasaisti ar reālo darba tirgu, jo tas strauji attīstās un mainās. Jauniešu konsultācijas kā galvenās prioritātes jauniešu tuvināšanai darba tirgū izvirzījušas prakses un brīvprātīgā darba ieviešanu valstī. Organizācijas veiktajā pētījumā par studiju prakšu efektivitāti tika noskaidrots, ka tikai desmitā daļa studentu izgājuši kvalitatīvu praksi! Kopēji profesionālajās un augstākajās mācību iestādēs katru gadu praksi iziet no 30 - 40 000 jauniešiem! Tie, kuri ir izgājuši praksi kvalitatīvi, atzīst, ka tā viņu vērtību ir paaugstinājusi! Viņi nopietnāk pievērsušies mācībām, izprot savas kļūdas un iespējas, kā arī guvuši atziņu, ka praksē iegūtais viņiem palīdzēs nākotnē vieglāk atrast darbu. Šādu speciālistu ienākšana darba tirgū ir reāls pamats ekonomikas augšupejai un stabilitātei, tāpēc jo īpaši svarīgi ieviest kvalitatīvas prakses un jauniešu masveida iesaisti uzņēmumos, valsts iestādēs un nevalstiskajās organizācijās, kas varētu dodot fantastisku efektu. Tas, ko mēs reāli jau tagad varam darīt, ir - apkopot spēkus, izstrādāt skaidru plānu, ieviest prakses un brīvprātīgo darbu sabiedrībā kā neatņemamu sastāvdaļu mācību procesam ikvienā izglītības iestādē. Visām mācību iestādēm, gan akadēmiskām, gan profesionālajām, nepieciešams domāt par praktisku iemaņu nodrošināšanu šobrīd vairāk kā 140 0000 studējošiem jauniešiem, kas saistīta un sakrīt ar reālā darba tirgus attīstības tendencēm, savukārt, darba devējiem jāattīsta plašs dialogs ar izglītības veidotājiem un jākļūst par jauno speciālistu pirmajiem darba devējiem. Ir nepieciešams meklēt risinājumus, kā tuvināt jauniešus darba tirgum! Tā nolūkā arī Jauniešu konsultācijās aktīvi strādājam, lai radītu projektus, kuri nestu pienesumu šīs problēmas risināšanā. Kā vienu no tiem varam minēt mūsu veidoto portālu prakse.lv, kura mērķis ir uzņēmumiem nodrošināt iespēju vieglāk piesaistīt praktikantus. Portālā reģistrējušies jau vairāk kā 20 500 prakses meklētāju un vairāk kā 350 uzņēmumu. Tajā ik dienu kopā tiek savests kāds uzņēmums ar kādu prakses meklētāju.

Šobrīd Jauniešu konsultācijas aktīvi meklē partnerus un domubiedrus, lai kopīgi ieviestu jauniešu nodarbinātības pasākumus tādā līmenī, kas veiksmīgi tuvina jauniešus darba tirgum. Kā vienu no veiksmīgākajiem piemēriem varam minēt sadarbību ar Latvijas Darba devēju konfederāciju. Vēlamies, lai valstī jauniešu nodarbinātībai tiktu pievērsta nozīmīga loma! Tā ir jāveido kā sistēma, nevis kā īslaicīgu pasākumu un projektu kopumu.