22. martā
16:52
Atvērto durvju nedēļa ir pasākums, kuru apmeklēju katru gadu. Man tā ir iespēja paviesoties dažādos uzņēmumos, kuri liekas interesanti, pat ja neplānoju savu nākotni saistīt ar konkrēto uzņēmumu vai tā darbības jomu.
Šogad izvēlējos apmeklēt LMT, lai uzzinātu ko vairāk par tādas ikdienā plaši izmantotas lietas kā mobilie sakari tehnisko pusi un jā - vēlējos arī no iekšpuses apskatīt uzņēmuma ēku, kura cilvēkiem no malas parasti ir slēgta.
Tā kā LMT ir viens no lielākajiem un zināmākajiem uzņēmumiem Latvijā, nav jāskaidro, ar ko tas nodarbojas un kur atrodas tā galvenā ēka, tādēļ uzreiz ķeršos pie lietas. Starp citu, šogad aprit jau 18 gadu, kopš uzņēmums uzsācis savu darbību.
Kad ierados LMT ēkā, foajē jau drūzmējās ekskursantu bariņš - apmēram 20 cilvēku. Saņēmuši caurlaides, devāmies tālāk. Mūs sagaidīja uzņēmuma Sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Dace Vētra un ekskursija varēja sākties.
Kad pagāju garām apsardzei un tā pa īstam iegāju LMT ēkā, visu laiku gribējās gāzt galvu atpakaļ, lai varētu aplūkot stikla konstrukcijas un dekoratīvos elementus. Starp citu, no iekšpuses ēka izskatās krietni lielāka un iespaidīgāka nekā no ārpuses. Uzmanību pievērš arī pilnīgais klusums. Ēka izskatās tukša. Mierīgā gaisotne gan ir mānīga - ēka ir pilna ar darbiniekiem, kuri savos kabinetos cītīgi strādā.
Ekskursija sastāvēja no trīs daļām. Man pašai visvairāk gāja pie sirds pirmā daļa - centrāle. Lai gan ikdienā mana pamatnodarbošanās ir saistīta ar pavisam citu nozari, jau kopš bērnības mani ļoti interesē dažādas tehniskas lietas.
To, kā izskatās centrāle, apmēram zināju jau iepriekš - biju kādreiz redzējusi Lattelekom centrāli: daudzās rindās novietoti augsti un šauri skapīši. Iedomājieties sporta zāles ģērbtuvi, samaziniet temperatūru par kādiem desmit grādiem (tā kā centrāle ir pilnībā datorizēta, tā izdala daudz siltuma, kurš jāaizvada prom) un varēsiet aptuveni iztēloties, kā izskatās mobilo sakaru centrāle.
Ekskursiju pa centrāli vadīja uzņēmuma Tehniskā direktora vietnieks Ivars Ciesalnieks, kurš pastāstīja dažādas interesantas lietas gan par uzņēmuma, gan mobilo sakaru vēsturi. Piemēram, savas darbības pirmajos gados LMT izmantoja analogo tīklu. Tam bija daudz trūkumu, piemēram, sarunas netika šifrētas un teorētiski tās bija iespējams noklausīties arī ar radioaparāta palīdzību (gara acīm iztēlojos situāciju, kurā, neko ļaunu nedomājot, pilsonis mēģina uzregulēt Latvijas Radio 2, bet tā vietā pēkšņi uzķer svešas sarunas, lai gan, protams, sapratu, ka tik vienkārši jau nu tas nebija izdarāms). Hakeri mācēja arī izdarīt tā, lai maksa par viņu veiktajiem zvaniem pieskaitītos svešam rēķinam. Latvijā tā gan nebija nopietna problēma, jo šādu gadījumu bija maz, bet, piemēram, ASV tādējādi tika radīti miljardos dolāru mērāmi zaudējumi. Mjā, ko tikai cilvēki nedabū gatavu...
1995. gadā LMT pārgāja uz digitālo tīklu, kuram jau ir pavisam cits drošības līmenis - visas sarunas ir šifrētas un runāšana par velti arī vairs nespīd.
Pati centrāle aizņem tikai dažus desmitus kvadrātmetru lielu telpu un, skatoties uz to, bija grūti iedomāties, ka šis salīdzinoši nelielais vadu un mikroshēmu salikums nodrošina mobilos sakarus vairāk kā vienam miljonam Latvijas iedzīvotāju.
No pagraba uz konferenču zāli - tur mūs gaidīja prezentācija par dažādiem LMT pakalpojumiem, piemēram, tarifa plāniem, O-kartes mobilo Internetu. Pēc tam sekoja neliels konkursiņš, kurā ašākie ieguva biļetes uz O-kartes akadēmijas atklāšanas koncertu 21. februārī.
Ekskursijas trešajā - noslēdzošajā - daļā mums parādīja ko vairāk no ēkas un pastāstīja tās vēsturi.
LMT galvenais birojs ir jauna ēka, būvēta tieši uzņēmumam. Jurģi notika 2002. gadā.
Uzņēmuma darbības specifika atspoguļojas arī ēkas projektā - tā veidota auss gliemežnīcas formā. Pamatos iemūrēta laika kapsula. Precīza tās atrašanās vieta nav zināma, jo tā jau nav paredzēta atrašanai. Nu, vismaz nākamo pāris paaudžu laikā.
Laiks pagāja nemanot, un nemaz nejutu, kā paiet ekskursijai paredzētā pusotra stunda. Vēl tikai jāaizpilda novērtējuma anketa un... līdz nākamajām atvērto durvju dienām nākamajā gadā!