Piektdien, 19. februārī , jauniešiem bija iespēja apmeklēt Parex bankas galveno ēku un tikt vietās, kur parasti cilvēkus no ielas neielaiž. Šādu iespēju sniedza organizācijas „Jauniešu konsultācijas" un dažādu uzņēmumu kopīgi rīkotais projekts „Uzņēmumu atvērto durvju nedēļa". Tā kā Parex banka jau kādu gadu Latvijā kļuvusi par iemeslu karstām diskusijām, ietekmējusi lielu daļu ekonomikas pārmaiņas valstī, kā arī tās galvenā ēka ir viens no grandiozākajiem jaunajiem projektiem Latvijā, šo iespēju nevarēju laist garām.
Uz ekskursiju ieradušies bija 30 interesenti, turklāt tā bija tikai puse no tā cilvēku skaita, kas izrādīja interesi un vēlmi piedalīties pasākumā. Pirms ekskursijas sākuma grupas vadītāja uzreiz jau pabrīdināja, ka būs mazliet jāpariņķo garos telpu labirintos, līdz nonāksim nepieciešamajā vietā, jo drošības apsvērumu dēļ daļai darbinieku nav caurlaides caur visām durvīm. Pēc brauciena ar trim liftiem, gājiena pa apmēram 15 gaiteņiem un iziešanas cauri vismaz 5 durvīm ar kodu karti nonācām milzīgā, glaunā prezentācijas zālē.
Šeit mums pastāstīja par jauno Parex ēku. Izrādās, agrāk Parex bankas administrācija atradās 11 dažādās mājās Rīgā, kas ievērojami sarežģīja tās darbu. Jaunajā ēkā darbinieki sāka ievākties pagājušā gada augustā, bet pārkārtošanos noslēdza tikai novembrī . Kā uzzinājām, ēkā un Parex bankā vispār ir pārstāvēts ļoti plašs profesiju spektrs un nav obligāti nepieciešams studēt ekonomiku, lai strādātu šeit. Uz jautājumu „Kur Jūs studējat?", atskan skaļa vairāku cilvēku atbilde „RTU!". Ieradušies studenti arī citām augstskolām. Bankas darbiniece atklāj, ka visvairāk šeit strādā Banku Augstskolas un Latvijas Universitātes beidzēji. Īpaši pieprasīti no Latvijas Universitātes esot „fizmati".
Pēc tam pārgājām pie nopietnākas tēmas un mums mazliet pastāstīja par bankas pārpirkšanu. Visā pasaulē bija vairāk kā 100 bankas, kurās tika ieguldīti līdzekļi to glābšanai. Un, protams, arī citās valstīs cilvēku attieksme pret to bija negatīva. Taču jāapzinās, ka to nedarot, sekas būtu katastrofālas un Latvijas tautsaimniecība ciestu vēl vairāk. Tika pastāstīts par to, kā Parex banka nonāca šajā situācijā, ka valstij nācās to nopirkt. Kā mums atklāja, vainīga izrādījās neveiksmīga notikumu sakritība un atsevišķu personu netālredzīga rīcība. Taču lielākajai daļai darbinieku pret šo faktu ir pozitīvāka attieksme nekā varētu gaidīt. „Ja Jūs ienāktu pirms gada šeit, neviens te nesmaidītu tā kā tagad," izsakās kāds no darbiniekiem. „Pēdējā gada laikā ir izdarīts milzīgs darba apjoms, lai palielinātu darba efektivitāti un samazinātu izmaksas!" Un tik tiešām, skaitļi ir visai iespaidīgi, jo pēdējā gada laikā izmaksas ir samazinātas par 40%, kas ir gandrīz puse. Turklāt darbinieku atlaišana un algu samazināšana aizņem mazāko daļu. Daudz nopietnāki samazinājumi ir apsardzes, reklāmas un vēl daudzās sfērās, kur izmaksas ir par vairāk kā 70% zemākas nekā pagājušajā gadā. Taču bankas darbinieki par drošību nesūdzas un reklāmās Parex banka ir palikusi tikai redzamāka. Tas viss ir tāpēc, ka proporcionāli straujajam izdevumu samazinājumam, strauji pieauga efektivitāte.
Pēc dažām ne tik interesantām lekcijām par bankas struktūru un funkcijām izskan teikums: „Tagad laiks izlocīt kājas." Un atkal sākam staigāt pa gaiteņiem un kāpt pa kāpnēm augšā lejā, līdz atkal nonākam pie galvenās ieejas. Šeit sieviete apstājas pie bankomāta un sāk nopietni par to stāstīt. Sajūta nedaudz kā bērnudārzā, jo, pēc manām domām, visi klātesošie labi zina, kas ir bankomāts un kam tas paredzēts. Tad seko tikpat smieklīgs stāstījums vēl par pāris, manuprāt, šodien jau elementārām banku operāciju lietām, ka es jau sāku apsvērt domu nemanāmi nozust, bet, par laimi, dodamies tālāk uz „Privat banking" sektoru. Tas izrādās tiešām interesants. Šeit tiek apkalpoti īpašie Parex klienti, kuri var vēlēties pilnīgi jebko un bankas darbinieku uzdevums ir viņiem to nodrošināt. Kā atklāj kāda no darbiniecēm, tad šis darbs nepavisam nav garlaicīgs. Biļetes uz izpārdotiem koncertiem vai izrādēm, kā arī galdiņš restorānā, kurā vieta jārezervē jau mēnesi iepriekš, ir nieks. Dažu klienti ir tik ambiciozi, ka izdomā, ka mīļotajai jāuzdāvina rozes, kuras dotajā brīdī aug tikai Francijā un, lai tās nogādātu uz Latviju maksimāli ātri, tiek algots darbinieks, kurš aizlido uz Franciju pēc rozēm un atlido atpakaļ. Par visu, protams, maksā klients.
Pēc tam seko kārtējā pastaiga pa labirintu atpakaļ uz prezentācijas zāli, kur satiekam pašu Parex bankas priekšsēdētāju Nilu Melngaili. Jau sagatavojos stāstījumam par to, cik Parex bankai ir lieliski produkti un ka mums visiem šeit jātver konts. Taču saruna starp jauniešiem un N.Melngaili izrādījās ļoti cilvēcīga un interesanta. Priekšsēdētājs sāka ar to, ka viņš apzinās, ka bankas tēls ir sagrauts, taču tā Parex banka, ko mēs redzējām pirms diviem gadiem, vairs nav tā Parex banka, kas ir šobrīd. Tāpēc pašlaik tiek ļoti domāts pie jaunu, kvalitatīvu produktu izstrādes un jauna bankas tēla veidošanas. Pat bankas logo ir pārvērties - kļuvis daudz vienkāršāks un ir noņemts kronis, lai parādītu, ka banka ir kļuvusi atvērtāka un klientiem draudzīgāka. Visā visumā var redzēt milzīgo darbu, kas ir ieguldīts jaunas bankas radīšanā, taču priekšā vēl ir daudz darba, lai nonāktu pie mērķa un Parex banka kļūtu par lielāko banku Baltijas valstīs. Pirmie panākumi jau ir redzami, jo banka ir pārstājusi darboties ar zaudējumiem un pēdējā pusotra mēneša laikā Latvijas uzņēmumu noguldījumu apjoms Parex bankā palielinājies par 34 miljoniem latu.
Visā visumā biju patīkami pārsteigts par ekskursiju un uzlūkojot banku kā uzņēmumu, kas nodrošina darba vietas, vērojot darba vidi un noklausoties to pārstāvjus, var just lielās pārmaiņas. Profesionalitāte un efektivitāte ir strauji kāpusi, bet pati Parex banka ir kļuvusi vienkāršāka un cilvēciskāka. Šķiet, ka banka tiešām atguvusi otro elpu.