Mīlestība uz mūziku, iespēja katru dienu sarunāties ar dažādām un interesantām personībām, iespēja uzrunāt plašu sabiedrību par nozīmīgiem notikumiem - tie bija galvenie iemesli, kādēļ izvēlējos aplūkot šobrīd Latvijā visklausītākās radio stacijas - a/s Radio SWH ikdienas darbu savām acīm. Iespēja satikt savus iemīļotos dīdžejus vien šī tikšanās bija tā vērta.

Mūs, 10 dažādu universitāšu studentus, sagaidīja laipnā Radio SWH pašreklāmas nodaļas vadītāja Renāte Franke, kura arī uzņēmās ekskursijas vadīšanu un iepazīstināšanu ar radio.

Pirmo mēs apmeklējām skaņu ierakstu studiju, kas, lai arī neskaitāmas reizes redzēta TV, savu šarmu saglabā arī klātienē. Tās vadītājs ļoti atklāti atbildēja uz mūsu jautājumiem un neliedza aplūkot mums visu interesējošo. Tāpat viņš mazliet nodemonstrēja arī savu aktivitāti. Tālāk sekoja visu trīs SWH staciju (SWH, SWH ROCK, SWH PLUS) apmeklēšana, kurās viesojāmies pie dīdžejiem un izjautājām tos par viņu darbu. Radio dīdžeji ir atsaucīgi, draudzīgi un kā arī apburti ar savu darbu. Tīri tehnisks darbs lielā mērā ir viņu ikdiena. Mans līdz šim esošais priekšstats, ka viņi mūzikas atskaņošanas laikā var atļauties darīt kaut ko citu, izplēnēja vējā, jo nemitīgi ir jākontrolē viss, kas tiek atskaņots un jāseko laikam, lai nepiemirstu laika atskaņot ziņas, reklāmas u.c.

Radio SWH un programmas "BB brokastis" vēsturi mums pastāstīja godājamais, pēc rīta raidījuma mazliet sagurušais Ufo, kurš neslēpa arī dažus interesantus radio faktus.

Tālāk jau sekoja tikšanās ar ziņu redaktori un reklāmas daļas vadītāju, kas, lai arī pārstāv man ne tik interesējošas sfēras, spēja aizraut un pārsteidza ar savu darba ritma izklāstu, kas, neapšaubāmi, ir noslogots un atbildīgs.

Radio ir vienkārši jāsajūt, to nevar izstāstīt. Iespējams tieši tāpēc arī es vislabāk jutos tieši dīdžeju telpā, no kurienes mūzika, sarunas ar interesantiem cilvēkiem, diskusijas un ziņu izlaidumi nonāk pie klausītāja. Es pat teiktu, ka tās ir divas pasaules - uzņēmuma veidotāji (reklāma, tehniķi, ziņu veidotāji, juristi, grāmatveži utt.) un dīdžeji, jo viņu darbs tik ļoti atšķiras, brīžiem šķiet vispār nesaistīts ar otru. Ja no radio atšķir dīdžejus un mūziku, kas rada noskaņu trešdaļai miljona un vairāk cilvēku visā valstī, tad radio paliek tāds pats uzņēmums kā visi citi, tādēļ es tur labprāt atgrieztos tikai ar mūziku saistītā darbā, bet, kā sapratu ekskursijas laikā, tas it nemaz nav tik vienkārši.